LFF valdes locekļi no Gorkša sagaida attieksmes maiņu 2
Valdes darbs netiks paralizēts, taču sagaidām prezidenta darba stila maiņu – tā sarunā ar “LA” atzina trīs Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļi, kuri aicinājuši organizācijas vadītāju Kasparu Gorkšu atkāpties no amata.
Vienkārša papļāpāšana
Augusta sākumā seši no šobrīd desmit valdes locekļiem atklātā vēstulē kritizēja LFF notiekošo, uzskatot, ka Gorkšam amats jāpamet. Vēstuli parakstīja arī četri no pieciem jūnijā ievēlētajiem valdes locekļiem, tostarp Jānis Engelis, Anastasija Kučinska un Egons Brants.
“Kandidējot vēlēšanās, gribēju kaut ko darīt. Šobrīd pagājuši divi mēneši, un trīs valdes sēdes notikušas vienkārši papļāpāšanas pēc. Nevienu lēmumu neesam pieņēmuši, prezidents un ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, kurš jau demisionējis, nepiedāvāja nevienu risinājumu. Izskatās, ka darbs notiek bez vīzijas, tikai to atstrādāt līdz nākamajām vēlēšanām. Tiek pieņemti jauni darbinieki, par ko valde uzzina no svešiem cilvēkiem.
Pēc ievēlēšanas mums teica, ka divu trīs dienu laikā sagatavos dokumentu mapīti katram savā sfērā, lai līdz nākamajai valdes sēdei varam sagatavoties. Joprojām to neesmu dabūjis, lai gan Kaspars un Edgars solīja personiski.
Paprasījām detalizētu 2019. gada budžetu – joprojām nav. Tas mani šokē, nevaru sākt darbus, piemēram, tautas futbolā neredzu, kur tiek ieguldīta nauda, kurš projekts pagājušajā gadā bijis labs, kurš – ne. Cik iedots pasākumiem “Mītava Open” un “Ghetto games”, cik reģioniem. Kā es varu sākt plānot turnīrus un pasākumus, ja ne par vienu sfēru nav zināms, cik tai iedots. Kontaktējos ar reģionu pārstāvjiem, visi teic, ka samazināts budžets, taču prasīts tiek daudz vairāk. Nav skaidras motivācijas, kāpēc samazināts,” vīlies ir Jānis Engelis.
Pēc intervijas šonedēļ valdes locekļiem sarūpēta prasītā informācija. Kavēšanās saistīta ar to, ka tiek ieviesta jauna grāmatvedības sistēma, skaidroja Kaspars Gorkšs.
“Pati esmu uzņēmuma vadītāja un saprotu visu struktūru, kā to uzbūvēt, lai strādātu bez pārtraukumiem un aktīvi,” teic Anastasija Kučinska. “Mani principiāli neapmierina divas lietas – ir lozungs par labas pārvaldības principiem, bet tādi, manuprāt, federācijā neeksistē. Otrkārt, caurspīdīgumu nevar ieraudzīt. Par ļoti svarīgām lietām uzzinām no medijiem.
Vadītājs – tā ir atbildība, jābūt lietas kursā par visu to, kas notiek tavā mājā, un nevari, kā pēdējā vēstulē LFF biedriem, teikt, ka arī gaidi atskaites, jo pilnu ainu par stāvokli federācijā redzi kopš 17. jūlija,
kad amatu atstāja Pukinsks.” Viņasprāt, nav pareizi, ka tik lielā organizācijā ir nevis savs grāmatvedis, bet šis pakalpojums tiek nodrošināts ar uzņēmuma līgumu, jo tādējādi ir mazāka atbildība, ko neatsver ietaupījums 24 tūkstoši eiro gadā.
Egons Brants kā negatīvu tendenci vērtē to, ka no federācijas aizgājusi virkne darbinieku: “Ja nevalda laba atmosfēra, neveidojas labs fons. Prezidents saka, ka ir “melnie spēki”, bet uzskatu, ka neviens nav ne slikts, ne labs. Vajadzētu abas puses apvienot un vest uz dialogu. It kā ar viņa ievēlēšanu sākās jauna ēra, bet nav nekā konkrēta, kas tad ir tas jaunais. Izsūtītajā vēstulē Gorkšs raksta, ka visi raujas pie varas, notiek naudas pārdale. Man tas šķiet aizskaroši, jo es neko negribu pārdalīt.”
Kam, tavuprāt, futbola strīdos ir vairāk taisnības?
Pietrūkst dialoga
Engelis valdē atbild par tautas futbolu, Kučinska – par sieviešu futbolu, Brants – par izglītības segmentu. Viņi uzskata, ka Kaspara Gorkša darbībā pietrūkst atklātības un dialoga, kā piemēru minot kādreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra Mareka Gruškevica ienākšanu federācijā – viņš tika pieņemts darbā kā administrācijas speciālists, bet jau pēc nepilnas nedēļas virzīts ģenerālsekretāra amatam. “Tas nebija godīgi pret valdes locekļiem – ja gribēja kā ģenerālsekretāru, tā arī vajadzēja uzreiz virzīt.
Turklāt tad, kad valdes sēdē prasījām, kas būs administrācijas vadītājs, Kaspara atbilde bija – nezinu. Pēc stundas ēdam pusdienas un atsūta ziņu – pieņemts darbā Gruškevics,”
stāsta Jānis Engelis.
Kaspars Gorkšs aicinājis biedrus rūpīgi sekot līdzi valdes sēžu protokoliem, lai saprastu, kurš rīkojas konstruktīvi un kurš ne. Kučinska gan uzskata, ka protokolos iztrūkst daudz informācijas un pilnu ainu var iegūt tikai tad, ja noklausās sēžu audioierakstus.
Pēc demisijas pieprasījuma valdes locekļi sajutuši pozitīvas vēsmas, notikusi konstruktīva tikšanās ar Gruškevicu. Lai arī aizkulisēs jau ilgāku laiku tiek runāts par šogad nu jau kārtējā kongresa rīkošanu, lai vēlreiz mēģinātu gāzt Gorkšu, trio neuzskata, ka tas būtu pareizais solis.
Biedri esot noguruši no politiskajām spēlēm. Ja prezidents pats atkāpjas, rudenī jārīko vēlēšanas uz pilnu četru gadu termiņu vai arī šādā formā jāstrādā līdz aprīlim, kad paredzētas kārtējās vēlēšanas.
Valdes darbu viņi negrasās paralizēt un atbalstīšot idejas, kas atbilst labas pārvaldības principiem.
Egons Brants uzskata, ka federācijas vadībā būtu jānodala lēmējvara no izpildvaras: “Kaspars ir lēmējvara un grib būt arī izpildvara. Jātiek skaidrībā ar struktūru. Uzskatu, ka prezidentam nav jābūt katru dienu birojā, viņš ir tas, kurš var piezvanīt jebkuram uzņēmējam, risināt naudas problēmas, veidot kontaktus ar lielajām organizācijām. Ikdienas darbi jāveic administrācijai. Man nav nekas pret Kasparu Gorkšu, viņš ir ievēlēts, izturējis uzticības balsojumu, bet esam pret viņa darbības stilu. Ir visas iespējas augt un pilnveidoties, kļūt par labu prezidentu.”
Jānodala atbildība
Kaspars Gorkšs: “LFF atbilstoši statūtiem noteiktas atbildības, un līdz 17. jūlijam bija ģenerālsekretārs, kura pārziņā ir operatīvā darbība – budžets, grāmatvedība, līgumi, visa organizatoriskā puse. Prezidents atbild par attiecībām ar starptautiskajiem partneriem, valsti, pašvaldībām, LFF biedriem – jāuzlabo komunikācija ar šīm grupām. Līdz Edgara Pukinska aiziešanai neiesaistījos operatīvajā darbībā, to nedarīja neviens no valdes locekļiem, bet šobrīd procesos piedalos daudz aktīvāk.
Viena no problēmām ir tā, ka tiek jauktas atbildības – entuziasma vai citu iemeslu dēļ jaunie valdes locekļi grib iesaistīties visos procesos, kas pēc statūtiem nav viņu kompetencē, līdz ar to atstājot novārtā savu tiešo atbildību.
Piemēram, mācību un treniņu centra “Staicele” akcionāri no LFF puses ir prezidents un ģenerālsekretārs, plus Alojas pilsētas dome, un Jāņa Čaplinska ievēlēšanā valdes locekļa amatā rīkojāmies atbilstoši juridiskajam ietvaram, kas neparedz saskaņošanu ar LFF valdi. Tīri cilvēciski varējām informēt par šo soli, bet tajā laikā arī bija valdes vēlēšanas un federācijā notika daudzi procesi. LFF ir 56 darbinieki, jebkurš kadru jautājums ir ģenerālsekretāra pārziņā un nav saskaņojams ar valdi. Tās apstiprinājumu vajag tad, ja virzu kādu ģenerālsekretāra amatam. Kad valdes locekļiem piedāvāju trīs variantus, viņi visus noraidīja un nolēma, ka jāturpina meklēt, ko arī turpinu darīt. Ja valdi vajadzēs informēt par visiem kārtējiem jautājumiem un iesaistīt katra ikdienas procesa lēmuma pieņemšanā, mums būs lielas problēmas, jo zūd jēga atbildības sadalījumam.”
