Sagādā labsajūtu ziemai! Vībotne un biškrēsliņš 0
Vasaras ieradums – ejot pastaigā pa pļavu vai mežmalu, vērīgi lūkoties, kas tajā plūcams, kas vācams. Tādēļ vienmēr der ņemt līdzi zaru šķēres vai nelielu nazi.
Ja augi tējām jau savākti, laiks lūkot pēc citiem labumiem.
Likt goda vietā vībotni. Jā, visparastāko, kas aug vai katrā žogmalē. Arī biškrēsliņš ir slavējamo augu sarakstā.
Attīra un dod spārnus
Etnoloģe, tradīciju pētniece Ieva Ančevska rosina iepazīt auga dziļāko būtību tā, kā to darīja senatnē – ar visām maņām. “Šobrīd itin visur zied vībotnes. Ir vērts aplūkot šos ziediņus, pavērot to krāsu nianses un smalko veidojumu. Saberzt ziedu saujā un dziļi ieelpot smaržu. Sajust, kādu iespaidu tā atstāj, kā saviļņo dvēseli un ļauj tai atvērties.”
Ne velti par vībotni saka – šis augs atver garīgo telpu.
Ieva Ančevska zina teikt, ka dažādu tautu tradīcijās vībotne bija viens no svarīgākajiem rituālajiem augiem.
“Visur pasaulē, kur vien rodams kāds no vībotnes paveidiem, tā tiek izmantota kvēpināšanai, lai tīrītu gaisu, kliedētu nejauku noskaņu un aizdzītu nelabvēlīgi noskaņotas būtnes. Vēl viena kvēpināšanas nozīme – radīt sakrālu telpu, kur ieaicināt dievus, senčus vai citus garīgos palīgus. Ar vībotni saistās milzīgs daudzums dažādu tautu ticējumu. Ir vietas, kur to dēvē par “slotas zāli”. Vācu etnobotāniķis Volfs Dīters Štorls savās grāmatās skaidro, ka slota visos laikos bijusi kulta instruments, kas ne tikai aizslauka netīrumus, bet arī aizdzen ļaunos garus,” uzsver etnoloģe.
Viņa piebilst, ka šis augs nodrošina pāriešanu jeb pārtapšanu, tātad noder, piemēram, dzemdībās, iesvētīšanas rituālos, iniciācijās, slimnieku dziedināšanā vai arī saistībā ar miršanu un nāvi. “Vībotne atver vārtus uz garu, dievu un senču pasauli, piešķir dvēselei spārnus garīgajam ceļojumam. Dažādas tautas vībotni izmantoja arī svētkos un to rituālos, kas saistīti ar pāriešanu no viena gadalaika uz citu, tātad saulgriežos.”
Smaržīgā bunte
“Vībotne ir viens no svarīgajiem pirts augiem, ko visbiežāk saucu talkā, jo tā palīdz attīrīt lieko,” uzsver Zanda Priedniece, pirtniece no Ropažu pagasta.
Zanda ievāc vībotni trīs dažādos laikos. Katram veidam ir savs aromāts. Vispirms sagriež vībotnes, kad laksti ir zaļi, – šādas buntītes pirtī izmanto slaucīšanai un braucīšanai.
Kad ziediņi ir pumpuros, no tiem gatavo skrubīti dāmām.
Vispirms pumpuriņus izžāvē un nobrucina, tad liek skrubī. “Pumpurus var samalt, bet tad izmainās smarža, vairs nav tik tīkama. Jāņem gan vērā, ka šādam skrubim ir spēcīga iedarbība, jālieto uzmanīgi. Kad ienākas vībotnes sēklas, no tām arī gatavo skrubi, bet tāds vairāk der vīriešiem,” piebilst pirtniece.
Gleznotāja un pirtsmīle Gita Šmite vībotni izmanto skrubi nedaudz citādi – sālim pievieno sagrieztus vai sakapātus vībotnes lakstus. “Lakstiem ir nomierinoša iedarbība. Savukārt vībotņu pirtsslota mazina sāpes un aromatizē pirts gaisu. Slotiņas sienu uzreiz pēc ziedēšanas, bet kamēr laksti vēl gana svaigi,” precizē Gita.
Biškrēsliņa masāža
Zanda ar prieku liek lietā arī biškrēsliņus. Sagriež pagarākus, sasien slotiņā, tādā kā buntē, kātus nostiprina divās vietās – uzreiz zem ziediem un saišķa apakšā.
Pirtsreizē biškrēsliņu bunti izmanto divējādi – vispirms ar divām slotiņām bungā pa muskuļiem, kas visvairāk mēdz saspringt: kāju ikri, augšstilbi, gurnu daļa mugurpusē. Šāda bungāšana ir kā masāža.
Slotiņas ir smagas, to iedarbība dziļa.
Rituāla beigās, kad pirtniece peramā ķermeni noklāj ar medu, atkal liek lietā tās pašas biškrēsliņu buntes. Ņem rokās un satver tuvāk kupluma daļai, kur ziedkopas, ar tām masējot ķermeni.
“Biškrēsliņu birzumi darbojas līdzīgi skrubim. Pērtuvē uzreiz sāk spēcīgi smaržot. Var masēt arī bez medus, galvenais, lai ķermenis ir silts, labi slīd,” piebilst Zanda.
Var pat sālīt!
“Ir īstais laiks savākt vībotni – gan lapas un ziedus, gan visu augu. Vībotne ir maģisks augs, jo palīdz atbrīvoties no negatīvām enerģijām. Tā mazina emocionālu sasprindzinājumu un stresa nelāgās sekas. Ar vībotnes slotiņām pirtī enerģētiski attīra augumu, tās izmanto arī braucīšanai un glaudīšanai. Masēšana ar augu vīkšķiem sniedz īpaši patīkamu sajūtu. Tam var izmantot arī biškrēsliņu, pelašķi, raudeni, vībotni, der arī maura retējs,” skaidro Zvaniņu pirts pirtniece Solvita Jaunušāne.
Ir tik daudzi veidi, kā Solvita gatavo un liek lietā vībotnes. Vispirms tās samaļ svaigas un sasaldē – noder pirts berzītim. Tam pašam nolūkam viņa izmanto izkaltētus vībotnes ziedus. Lapas var izžāvēt un izdzert tējā vai izmantot kvēpināšanai, no svaigām vībotnēm sasiet kvēpekli. Var tās likt kopā ar citiem attīrošiem augiem, piemēram, pelašķi, biškrēsliņu, dievkociņu.
“Vēl man patīk šāds variants: samaļu svaigas vībotnes – visu augu, salieku trauciņā un sasaldēju. Kad ziemā ņemu laukā un atkausēju, lai izmantotu pirtī, aromāts ir gluži kā svaigam augam,” priecājas Solvita.
Pavisam nesen pirtniece izmēģinājusi jaunu metodi – sālīt vībotnes.
Ideja radusies, meklējot citu veidu, kā saglabāt vībotni. Sāla tikai lapas. Var ņemt lapiņas arī no ziedošas vībotnes, apakšā pie stumbra to ir daudz. “Daru šādi: emaljētā katliņā lieku kārtu rupjā sāls, kārtu vībotnes lapu, un tā vairākas reizes. Glabāju vēsā vietā – var pagrabā. Ziemā ņemu vībotnes, atdalot no sāls (tas kļuvis ciets), tad sīki sagriežu un gatavoju berzīti. Kad augums attīrīts ar vībotnes berzīti, skalošanai izmantoju izmērcētu zeltslotiņas saišķi. Ļoti patīkama sajūta!” zina teikt Solvita.
Stiprām mugurām, īpaši vīriem, ļoti laba pirts berzīša pamatsastāvdaļa ir zirgskābenes ziedi, papildinot ar kādu citu vēlamo augu.
Īpaši sievietēm
Elīna Zvirbule, kura saimnieko Grenctāles Rasa SPA pirtiņā un viesu namā, vībotni dēvē par visīstāko sievietes augu. To apstiprina arī Ieva Ančevska, uzsverot, ka daudzām tautām vībotne ir pazīstama kā sieviešu kaišu dziedētāja – gan rosinot menstruāciju, attīrot ķermeni pēc dzemdībām un sakārtojot veselību smagu menstruāciju, pārejas vecuma problēmu un neauglības gadījumos.
Elīna Zvirbule iesaka izmantot vībotni, ja sieviete jūt diskomfortu menstruāciju laikā.
Vībotne arī ļauj padarīt menstruālo ciklu regulārāku. “Tad iesaku izmantot vībotnes eļļas izvilkumu. To pagatavo šādi: lapiņas un ziediņus apžāvē (var izmantot jau pilnībā izžuvušus) un liek burciņā, bet pārāk cieši nesaspiež. Visam pārlej eļļu. Ideālā gadījumā izmanto naktssveces eļļu, jo šie augi lieliski darbojas kopā, taču var pievienot jebkuru citu augu eļļu, piemēram, kokosriekstu vai mandeļu. Trauku novieto siltā vietā un atstāj mierā vismaz divas nedēļas. Tad eļļa ir gatava. Gatavojot šo eļļas izvilkumu, var pievienot arī kumelītes un kliņģerītes ziedus.”
Kā eļļu izmanto? To uzziež vēderam un veic maigu apļveida masāžu pulksteņrādītāja kustības virzienā. Masē no rīta un vakarā pāris dienu pirms menstruācijas, kā arī tās laikā.
Savukārt vēdera problēmas var palīdzēt mazināt biškrēsliņš. Sagriež augus un veido kompaktas buntes, tās izžāvē. Kad nepieciešams, tās izmērcē siltā ūdeni un liek uz vēdera kā kompresi. Kad bunte atdziest, to atkal ieliek siltā ūdenī. Vēl šāda siltuma komprese labi noder saspringtiem pleciem.
Kā pagatavot pintuku
Iesaka Siguldas pirtniece Dace Meija
Darinot pirtsslotas un vācot tējas, parasti paliek augu kāti un smalkumi. Izmest žēl, tāpēc gatavoju pintukus jeb augu sainīšus, ko vēlāk izmantoju miesas lutināšanai. Tā ir aromātiska un veselīga piedeva vannai.
Augu pārpalikumus sažāvēju. Marli sagriežu palielos kvadrātos, lieku vidū sausos augus un aizsienu ar lina auklu. Pintukus uzglabāju papīra maisā.
Ja vēlos pintuku izmantot, vispirms vannā saleju karstu ūdeni, tad tajā iemetu pintuku un ļauju pamirkt. Ūdens ātri vien iekrāsojas, un gaisu piepilda fantastisks aromāts. Vanna ar zālītēm gatava!
Svarīgi
Ja nav pirts vai nav iespējas doties uz pirti, vībotnes masāžas vīkšķi var ņemt līdzi vannā, lai norīvētu visu ķermeni.
Vībotni var izmantot arī kā garšaugu. Noder paši vībotnes galiņi – tos pievieno, gatavojot gaļas ēdienus.
