Saeimas Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija vaino EM laicīgu atbilžu nesniegšanā 1
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nav izdevies aizvadīt saturīgu diskusiju, jo Ekonomikas ministrija (EM) nav laicīgi atbildējusi uz komisijas uzdotajiem jautājumiem, pēc pirmdien notikušās komisijas sēdes, žurnālistiem sacīja tās vadītājs Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai, NSL).
Aģentūra BNS komisijas sēdē novēroja, ka deputāti bieži savstarpēji apsauca viens otru un vairākkārt strīdējās par sēdes darba kārtību.
Balodis uzsvēra neveiksmīgo komunikāciju ar EM. “Viņu metodes, kādā veidā komunicēt ar parlamentārās izmeklēšanas komisijām, ir veidojušās gadiem. Viņi nealkst atklāt vistumšākos savas ēkas kambarus. Viņiem uz kakla vēl ir otra izmeklēšanas komisija par “Citadeles” pārdošanu. Saprotiet, ja dokumentus EM nesūta pat noteiktā laikā, šeit sanāk diskutēt tādā sarunu līmenī,” teica Balodis.
“Viņuprāt [Ekonomikas ministrijas], šādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir jāpārdzīvo kā masalas,” uzsvēra Balodis.
Izmeklēšanas komisijas sēdes sākumā Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) un Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) kritizēja EM, jo tā nav pēc būtības atbildējusi uz komisiju interesējošajiem jautājumiem, kas tika ietverti sūtītajā vēstulē. Tāpat tika kritizēta novēlotā atbilžu sniegšana
EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, atbildot uz kritiku, norādīja, ka ministrija sniegusi informāciju, izvairoties no savas interpretācijas, kā arī atvainojās par novēloto atbilžu sniegšanu.
Uz jautājumu, kā viņa vērtējumā uz priekšu virzās komisijas darbs, Balodis pēc sēdes žurnālistiem atbildēja, ka Saeimas ziemas sesijas beigās tiks publicēts parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojums, kurā iecerēts aptvert jautājumus un secinājums par būvniecību regulējumu un ar to saistītām lietām.
“Iepriekš komisijai ap 600 cilvēkiem rakstīja vēstules, norādot, ka viņi vēlētos piedalīties sēdēs. Kā risinājums ir izvēlēta komisijas sēžu video tiešraide, bet, pieņemot šo lēmumu, bija jārēķinās, ka atsevišķi deputāti vēlēsies to izmantot, lai censtos netieši runāt ar saviem vēlētājiem,” teica komisijas priekšsēdētājs, piebilstot: “Tas ir tas negatīvais aspekts. Pozitīvais aspekts ir, ka cilvēkiem, kas uz komisiju nāk atbildēt uz jautājumiem ir jāiespringst, jo viss viņu teiktais saglabājās ierakstā”.
“Es nedomāju, ka mēs komisijas video translācijā varēsim parādīt kādu fenomenālu atklāšanos, ka kāds sāks raudāt un atzīties likumpārkāpumos. Tas te nenotiks, bet pašreizējā brīdī man nav pamata domāt, ka mēs virzāmies uz priekšu slikti. Uzskatu, ka pašreizējā režīmā spēsim noteiktajā laikā nonākt līdz saturīgam galarezultātam,” sacīja Balodis.
Komentējot deputāta Artura Kaimiņa rosinājumu rīkot balsojumu par komisijas darba plānu, Balodis norādīja, ka “Kaimiņa interesēs būtu ik pa brīdim rīkot sēdi, kurā viņš būtu centrālais runātājs. Ziemassvētku brīvdienu laikā viņš teica, ka bija slims. Tagad viņš ir izveseļojies, lai arī nezinu no kā,” piebilda Balodis.
Jau ziņots, ka Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti vēstulē bija sagatavojuši jautājumus EM, tostarp par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju un ar to saistīto normatīvo aktu grozījumiem, EM veiktajiem pasākumiem, lai ieviestu VK revīzijas ziņojumā “Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas” ieteikumus, kā arī par grozījumiem būvniecības reglamentējošos normatīvajos aktos laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 21.novembrim.
Izmeklēšanas komisija izveidota 12.Saeimas laikā, lai izvērtētu traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldības darbībā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.
Rīgā, Zolitūdē, veikalā “Maxima” 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji.
