Saeimas vairākums nepiekrīt visās pašvaldībās rīkot konkursus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu 0
Ziņa papildināta pl. 20.19.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz monopola novēršanu atkritumu apsaimniekošanā, taču deputātu vairākums noraidīja priekšlikumus, kas paredzēja stiprināt konkurences apstākļus nozarē visā Latvijas teritorijā un prasīt visās pašvaldībās rīkot konkursus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Otrajam lasījumam likumprojektam tika iesniegti 19 priekšlikumi. Deputātu vairākums piekrita no likumprojekta sākotnējās redakcijas izslēgt normu, kas paredz izņēmuma regulējumu piemērot tikai tajos gadījumos, ja pašvaldībai publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pretendentu trūkuma dēļ nav izdevies noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Deputātu vairākums nolēma atteikties no iepriekš atbalstītā priekšlikuma, ar ko bija plānots noteikt, ka pašvaldība vai pašvaldības, kuras savstarpēji vienojušās par kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuras vai kuru kopīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000 iedzīvotājus, sadala tās vai to kopīgo administratīvo teritoriju divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, kā arī nodrošina, ka tās administratīvajā teritorijā sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji, kas nav viens tirgus dalībnieks.
Likumprojektā noraidīts rosinājums paredzēt, ka izņēmums neattiecas uz pašvaldību, kurā iedzīvotāju blīvums pārsniedz 2000 cilvēku uz kvadrātkilometru, faktiski runājot tikai par Rīgu. Saskaņā ar noraidīto priekšlikumu minētā pašvaldība sadzīves atkritumu apsaimniekošana būtu uzticēta atkritumu apsaimniekotājiem, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un ar kuriem tā noslēdz līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā.
Šo noraidīto priekšlikumu bija virzījuši deputāti Krišjānis Feldmans (JKP), Sandis Riekstiņš (JKP), Jānis Vitenbergs (KPV LV), Janīna Kursīte (KPV LV), Atis Lejiņš (JV) un Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK). Feldmans aģentūrai LETA skaidroja, ka šī priekšlikuma mērķis bija no vienas puses atgriezties pie lielākas konkurences situācijas Rīgā, kas pastāvēja līdz 2019.gada septembrim. No otras puses ar priekšlikumu bija iecerēts novērst iespējamās korupcijas pašvaldībā ietekmi, regulējuma izstrādi uzticot valdībai.
Neatbalstot šo priekšlikumu, saglabājas risks, ka pēc būtības veidojas monopols, kas pēc kāda laika var likt kristies pakalpojuma kvalitātei un augt cenām, skaidroja politiķis. Viņš norādīja, ka pašlaik atbalstītā redakcija ierobežo iespēju šajā uzņēmējdarbības jomā Rīgā ienākt jauniem spēlētājiem jeb uzņēmumiem, kuri mazinātu šos riskus.
Saeimas vairākums noraidīja teju visus partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Daniela Pavļuta, kurš bija viens no likuma grozījumu iniciatoriem, iesniegtos priekšlikumus, vienu priekšlikumu atbalstot daļēji.
Paziņojumā presei Pavļuts pauda nostāju, ka Saeimai šodien, noraidot AP priekšlikumu, atteicās no iespējas iedzīvināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā visā valsts teritorijā. AP priekšlikums, kas bija sagatavots sadarbībā ar Konkurences padomi, paredzēja noteikt pašvaldībām par pienākumu obligāti rīkot konkursu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, skaidro politiskajā spēkā.
AP rosināja noteikt, ka pašvaldība rīko atklātu konkursu un izvēlas labāko pakalpojumu piedāvātāju. Līdz šim daudzās pašvaldības konkursi par atkritumu izvešanu nav tikuši rīkoti vispār, jo esošā likumdošana ļauj pašvaldībām bez iepirkuma rīkošanas uzticēt atkritumu izvešanu savā īpašumā esošajiem uzņēmumiem, norāda partiju apvienības deputāti. AP priekšlikums esot balstījies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Konkurences padomes ieteikumos.
“Ar šiem grozījumiem likumā mūsu frakcija gribēja novērst monopola veidošanās varbūtību ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās – palielināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā visā valsts teritorijā. Nav saprotams, kā kolēģi koalīcijā un Saeimā var vienlaikus cīnīties pret monopolu Rīgā, un tad gribēt to saglabāt visā pārējā valsts teritorijā. Tā ir vecā politika,” akcentēja Pavļuts.
Pašvaldībās, kurās nodrošināta veselīga konkurence atkritumu apsaimniekotāju starpā, un ir bijis publisks, atklāts konkurss uz labāko piedāvājumu, gala cena esot lētāka un pakalpojums – “kvalitatīvs, regulārs, moderns un ērts”, pauda AP pārstāvji.
Politiskais spēks arī atsaucas uz žurnāla “Ir” 2018.gada nogales pētījums, kurā cita starpā norādīts, ka desmit pašvaldībās ar visaugstākajām cenām par atkritumu apsaimniekošanu visi atkritumu apsaimniekotāji pieder vienai vai vairākām pašvaldībām, nav neviena privāta uzņēmuma. Savukārt desmit pašvaldībās ar viszemākajām cenām par atkritumu apsaimniekošanu, gandrīz visi atkritumu apsaimniekotāji ir privāti uzņēmumi – esot tikai viens izņēmums.
Kā ziņots, lai veicinātu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā, AP piedāvāja tūlīt ieviešamus priekšlikumus attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonām, publisko privāto partnerību līgumu termiņiem un sadzīves atkritumu radītājiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, iespējām pašiem tirgū izvēlēties komersantu.
Pavļuts skaidroja, ka ar piedāvātajiem grozījumiem tiek laboti “caurumi” likumā, kuru savulaik pieņēma vēl 9.Saeima.
“Patlaban spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējums nav novērsis Rīgas domes vēlmi to ļaunprātīgi izmantot un veidot daudzgadu monopolu vienam pakalpojumu sniedzējam. Grozījumi tapuši sadarbībā ar KP, kas līdzīgus grozījumus rosinājusi jau daudzu gadu garumā. Ar šiem grozījumiem likumā mēs novēršam monopola veidošanās varbūtību Rīgā un lielajās pilsētās un palielinām konkurenci atkritumu apsaimniekošanā visā valsts teritorijā,” norādīja deputāts.
Saskaņā ar likumprojektu, līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju varētu slēgt uz desmit, nevis 20 gadiem. Kā pamato AP, tā rosina saīsināt privātās un publiskās partnerības līguma termiņu, jo tik garam līguma termiņam ir tirgu noslēdzošs efekts – citi iespējamie pakalpojumu sniedzēji šajā laikā var zaudēt kapacitāti, kas ilgtermiņā var radīt monopola riskus.
Tāpat AP rosina atgriezt konkurenci un atjaunot Atkritumu apsaimniekošanas likuma vēsturisko normu, kas ļāva uzņēmējiem noslēgt privātus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Tas attiecas uz uzņēmējiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, un uz atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir attiecīgā atļauja. Atjaunojot šo normu, tiks nodrošināta konkurence un atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmējiem būs iespēja izvēlēties sev cenas un apkalpošanas kvalitātes ziņā labāko piedāvājumu, pārliecināti grozījumu autori.
Vienlaikus grozījumi likumā paredz novērst atkritumu apsaimniekošanas krīzes nākotnē, uzskata AP. Lai nepieļautu Rīgas pašvaldības atkritumu krīzei līdzīgas situācijas citur Latvijā, AP rosina likumā iekļaut atkritumu izvešanas nepārtrauktības principu. Proti, gadījumos, kad esošais līgums ir zaudējis spēku, bet jauns vēl nav noslēgts, atkritumu apsaimniekotājiem būtu jāturpina izvest atkritumus atbilstoši iepriekšējo līgumu noteikumiem sešu mēnešu garumā vai līdz brīdim, kad ir noslēgts jauns līgums.
