12
Lielākā problēma – nevis skaits, bet kvalitāte
Nereti kā arguments parlamentāriešu skaita samazināšanai tiek izmantots Latvijas sarūkošais iedzīvotāju skaits – patlaban mazāks par diviem miljoniem. Taču politiķi iebilst, ka deputātu skaits Saeimā nekad nav bijis proporcionāli piesaistīts balsstiesīgo skaitam. Turklāt arī ārzemēs dzīvojošie latvieši piedalās vēlēšanās, nodrošinot nepieciešamo pārstāvniecību.
“Ja ieviešam tādus mainīgus kritērijus, tad nevaram runāt par valsts pārvaldes stabilitāti. Tādēļ nebūtu prātīgi saistīt parlamenta izmēru ar iedzīvotāju skaitu. Kas notiks, ja iedzīvotāju skaits nākotnē atsāks palielināties? Atkal palielināsim parlamentu? Nedomāju, ka šāda mētāšanās būtu prātīgs solis,” sprieda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”).
Līdzīgu viedokli pauda arī politologs Ivars Ījabs: “Nav brīnums, ka šāda iniciatīva gūst atbalstu, jo parlaments sabiedrībā ir ļoti nepopulārs. Taču parlamenta būtība ir pārstāvēt visas sabiedrības grupas, un simt cilvēki šo pārstāvniecību nodrošina precīzāk nekā piecdesmit vai desmit. Manuprāt, lielākā problēma ir nevis deputātu skaits, bet gan viņu darba kvalitāte. Uz to norādījis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram likumprojekti jāatdod otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nevis kādu ideoloģisku pretrunu dēļ, bet gan nekvalitatīva satura dēļ.”
Ietaupījums – ap diviem miljoniem eiro
Kolektīvā iesnieguma autoru cerības, ka, “apgraizot” Saeimu, varēs gūt lielus ietaupījumus budžetā, piepildīsies tikai daļēji. Deputātu algām gadā tiek tērēti nepilni 3,5 miljoni eiro. Tātad no algas vien ietaupījums būtu aptuveni 1,75 miljoni eiro. Ja ņemam vērā, ka katram deputātam ir palīgs, kompensācijas par ceļu vai dzīvokļa īri, jāuztur kabinets un tamlīdzīgi, tad ietaupījums būtu ap diviem miljoniem eiro gadā. Summa vērā ņemama, bet diez vai pietiekama, lai risinātu sasāpējušās problēmas veselības vai izglītības nozarēs.
Reta prakse Eiropā
Pēdējo 20 gadu laikā parlamenta locekļu skaits ES valstīs ir samazināts reti, pēdējoreiz – Ungārijā. Jaunais vēlēšanu likums Ungārijā stājās spēkā 2011. gada decembrī un paredzēja, ka 2014. gada Nacionālās asamblejas vēlēšanās tiks ievēlēts deputātu skaita ziņā mazāks parlaments nekā iepriekšējais: 199 iepriekšējo 386 deputātu vietā.
Arī Lietuvā šī gada septembrī pēc Darba partijas iniciatīvas politiskajā darbakārtībā nonāca jautājums par Seima deputātu skaita samazināšanu. Šādu iniciatīvu parlamentā bija iesniegusi Darba partija. Kolēģi no lietuviešu plašsaziņas līdzekļiem gan stāsta, ka šādas diskusijas Lietuvā uzvirmo ik pa laikam – parasti tās rosina kādas politiskās partijas, lai pievērstu sev uzmanību priekšvēlēšanu laikā. Krievijā dzimušā miljonāra Viktora Uspaskiha dibinātajai un nereti par populistiem dēvētajai Darba partijai šis solis šoreiz nav attaisnojies. Šai partijai iepriekšējā Seima sasaukumā bija 29 mandāti, nupat notikušajās vēlēšanās tā ieguvusi vien divas deputātu vietas, un viņu iniciatīva par deputātu skaita samazināšanu pavisam noklususi.
Deputātu skaits dažādu valstu parlamentos
• Apvienotā Karaliste (Pārstāvju palāta/Lordu palāta) 650/822
• Itālija (Deputātu padome/Republikas senāts) 630/315
• Francija (Nacionālā asambleja/Senāts) 577/348
• Vācija (Bundestāgs/Federālā padome) 631/69
• Meksika (Deputātu padome/Senatoru padome) 500/128
• Krievija (Valsts dome/Federācijas padome) 450/170
• Spānija (Kongress/Senāts) 350/266
• Polija (Seims/Senāts) 460/100
• ASV (Pārstāvju sapulce/Senāts) 435/100
• Ukraina (Augstākā padome) 450
• Zviedrija (Riksdags) 349
• Grieķija (Parlaments) 300
• Čehija (Deputātu padome/Senāts) 200/81
• Šveice (Nacionālā padome/Pavalstu padome) 200/46
• Austrija (Nacionālā padome/Federālā padome) 183/62
• Portugāle (Republikas asambleja) 230
• Īrija (Pārstāvju padome/Senāts) 166/60
• Nīderlande (Pārstāvju sapulce/Senāts) 150/75
• Somija (Eduskunta) 200
• Ungārija (Nacionālā asambleja) 199
• Dānija (Folketings) 179
• Baltkrievija (Pārstāvju palāta/Republikas padome) 110/64
• Norvēģija (Stortings) 169
• Slovākija (Nacionālā padome) 150
• Gruzija (Sakartveloss) 150
• Izraēla (Knesets) 120
• Lietuva (Seims) 141
• Slovēnija (Nacionālā asambleja/Nacionālā padome) 90/40
• Igaunija (Rīgikogu) 101
• Latvija (Saeima) 100
• Malta (Pārstāvju padome) 69
• Islande (Altings) 63
• Luksemburga (Deputātu palāta) 60
• Kipra (Pārstāvju sanāksme) 59
• Lihtenšteina (Landtāgs) 25
