Saeimas pulkvede notur pozīcijas. “Šikais” prusaks. LA nedēļas apskats 0
CILVĒKS. Saeimas pulkvede notur pozīcijas
Pirms daudziem gadiem, kad pašreizējā Saeimas spīkere Ināra Mūrniece vēl bija mūsu rindās “Latvijas Avīzes” žurnālistu korpusā, kolēģi viņai aizmuguriski bija iedevuši iesauku “Pulkvede”. Ne tikai tādēļ, ka tolaik viņa rakstīja par valsts aizsardzības jautājumiem, bet arī stingrās pašdisciplīnas un atturīgā rakstura dēļ. Šķiet, šīs īpašības Mūrniecei noder arī politiķes karjerā. Aizvadītajā nedēļā Saeima jau otro sasaukumu pēc kārtas uzticēja viņai parlamenta priekšsēdētājas amatu.
Žurnālista spalvu pret politiķa portfeli Mūrniece nomainīja 2011. gadā,
no Nacionālās apvienības saraksta tiekot ievēlēta 11. Saeimā, kur darbojās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadībā. Šīs komisijas atbildības lokā ir mediju politika, tostarp NEPLP kandidātu atlase. 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā Mūrniece tika pārvēlēta un nomainīja Solvitu Āboltiņu Saeimas priekšsēdētājas amatā. Viens no viņas pirmajiem lēmumiem bija samazināt miesassargu skaitu un atteikties no lepno apvidus automašīnu “Audi Q7” lietošanas.
Ievērību un pretrunīgas atsauksmes izpelnījās arī viņas pirmā lielā runa spīkeres amatā – Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītā svinīgā Saeimas sēdē 2015. gada 4. maijā – viņa ne tikai uzsvēra aizvadītajos 25 gados sasniegto, bet atšķirībā no citām augstākajām amatpersonām pieminēja arī dažādas nebūšanas, pie kurām vainīgi esot “oligarhi un padomju laika funkcionāri”. Ne vienam vien šie svinīgās sēdes vārdi lika nemierīgi knosīties krēslā.
Mūrnieces priekšrocība un, iespējams, arī lielākais trūkums spīkera amatā ir noslēgtā daba, ko daži var uztvert kā augstprātību.
Ne žurnālistes, ne politiķes amatā viņa nav pratusi iesaistīties slepenās sarunās, veidot kliķes un vērpt intrigas. To viņa kompensē ar tiešu valodu un pilnīgu ziedošanos darbam, ko pieprasa arī no saviem padotajiem. Tādēļ ap viņu nav izveidojies lojālu pielīdēju galms. Gluži otrādi – Mūrnieces biroja sastāvs šajos gados nomainījies ne reizi vien, jo tik prasīgu vadītāju grūti izturēt.
Taču nebūsim naivi. Ne jau Mūrnieces personiskās īpašības izšķīra deputātu balsojumu par spīkera kandidātiem. Tā bija politisko spēku vienošanās. NA naivie ideālisti aizvadītajos astoņos gados pārtapuši par vērā ņemamiem spēlētājiem Latvijas politikas aizkulisēs. To viņi apliecināja arī pirmajā jaunās Saeimas sēdē.
DARĪJUMS. Palielina Rīgas parādu
Rīgas dome pēc teju piecu stundu ilgas sēdēšanas trešdien sagrozīja galvaspilsētas budžetu vēl lielāka deficīta virzienā – pirmoreiz izdevumi pārsniegs miljardu (1,023) eiro. Budžeta apstiprināšana nebija ierosinājumu analīze, diskusijas un tad labāko priekšlikumu pieņemšana, bet kā parasti – Finanšu departamenta direktores Ilgas Tiknuses jautājumu un atbilžu vakars, pēc kura iebalsoja visus sagatavotos grozījumus.
Kaut pašvaldības ieņēmumi auguši par 15,28 miljoniem eiro, izdevumi palielināti par 25 miljoniem eiro. Pavasarī plānotais deficīts bija 9%, šobrīd jau tas pietuvināts 10% (9,7%). Jāatgādina, ka valsts budžeta deficīts šogad plānots 1% apmērā, nākamgad – 0,7%, un jau tad fiskālie vanagi plūkā finanšu ministres spalvas ar prasību izaugsmes gados veidot budžeta pārpalikumu.
Klasiskajā divpartiju sistēmas pretstāvē “Saskaņa” uzvedas īsteni sociāldemokrātiski: tērē nenopelnītu naudu sociālām vajadzībām,
krīt arvien lielākos parādos, tādējādi sagatavojot augsni labējiem, kuriem tad būtu jānāk ar naudas pelnīšanas programmu. Bet, jāatzīst, Rīgas domes opozīcija uzvedās vēl sociāldemokrātiskāk un prasīja lielākas algas bērnudārzu audzinātāju palīgiem, Rīgas pašvaldības policijai, amatiermākslas kolektīvu vadītājiem.
Aizdomīgākais ir dotācijas palielinājums SIA “Rīgas satiksme” bez publiska dokumentāla pamatojuma. Līdz ar šiem grozījumiem pasažieru pārvadātājs šogad saņem 132,8 miljonu eiro dotāciju, uzņēmuma parādsaistībām pārsniedzot 200 miljonu eiro slieksni. Deputāts Ķirsis (“Vienotība”) sarēķinājis, ka no katra strādājoša rīdzinieka “Rīgas satiksmei” tiek atvēlēti 500 eiro, tāpēc viņš bezcerīgi rosināja izslēgt plānoto dotāciju SIA “Rīgas satiksme”.
Pret savām pakļautības iestādēm mērija bija vēlīgāka nekā premjers pret ministrijām. Salīdzinājumam: šogad ministrijas 2019. gadam papildus bija pieprasījušas 1,1 miljardu eiro, bet valdība budžeta projektā atstāja palielinājumu par piekto daļu. Bet Rīgas iestādes prasīja 25,65 miljonus, no kuriem Rīgas domes Finanšu departaments piekritis atbalstīt teju visu – 24,76 miljonu eiro papildinājumu.
MĀCĪBA. Zvēr visai Latvijas tautai
Pēc pirmās jaunās Saeimas plenārsēdes “LA” redakcijai zvanīja vairāki lasītāji, paužot neizpratni, kāpēc daži deputāti zvērestu jeb svinīgo solījumu norunāja latgaliski un Janīna Kursīte-Pakule – vispirms lībiešu valodā. Vai viņi mēģināja pārvērst Saeimas tribīni teātra skatuvē?
Arī manis aptaujātie valodnieki Dzintra Hirša, Andrejs Veisbergs un Māris Baltiņš vērtē, ka šī nebūtu vēlama, atbalstāma un veicināma prakse. Latvijā ir trīs dialekti, apmēram 512 izloksnes, un tā ir mūsu valodas bagātība. “Taču oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas – tā esam noteikuši Valsts valodas likumā (skat. 23. pantu!). Deputāti tagad ir amatpersonas, un viņiem likums jāņem vērā,” atgādina Dz. Hirša.
Visās pārējās dzīves jomās katrs var lietot, kādu dialektu vēlas.
“Zvērests tiek dots visai tautai, un jāzvēr būtu tajā latviešu literārās valodas formā, kas saprotama visiem Latvijas iedzīvotājiem,” uzsver Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš. “Deputāts nezvēr vienam reģionam, bet visai Latvijas tautai.”
Atceroties, ka pirms četriem gadiem viens deputāts pievērsa sev uzmanību ar zvērēšanu latgaliski, vienā dienā kļūdams populārs Latvijā, var pieņemt, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šo solījuma norunāšanu izloksnēs pieļāva, nevēlēdamās jaunus skandālus, lai arī daudz diskusiju par to ir arī pašlaik.
IZBĪLIS.”Šikais” prusaks
“Šiki!” Tā par vakariņām no “Rimi” TV reklāmā saka aktrise un sabiedrības dāma Agnese Zeltiņa. Taču diez ko šiki viņnedēļ neklājās Jelgavas “rimčikam”. Tur, klenderējot pa konditorejas izstrādājumu nodaļu, tika atrasts prusaks. Pircēji sākotnēji prātojuši, vai tik tas nav aizkavējies Helovīnu joks, taču nē – nevēlamais viesis izrādījies diezgan īsts un dzīvs. Pēc sūdzību saņemšanas baltos kostīmos tērptie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji ieradās veikalā un nekavējoties slēdza bulku un kūku stendus, arī ceptuvi. Līdz trešdienai, kad, veicot atkārtotu pārbaudi, tika noskaidrots, ka higiēnas prasību pārkāpumi ir novērsti. Taču patērētājus interesē jautājums – kā gan nelaimīgais prusaks veikalā gadījās? PVD norāda: pat tad, ja veikti visi dezinfekcijas pasākumi, telpas uzturētas tīras un kārtīgas, veikalā insekti var nokļūt gan caur citu uzņēmumu piegādātajām precēm, gan no blakus esošajiem kantoriem, kā arī tos var ievazāt personāls vai pircēji. “Rimi Latvia” savu vainu atzina, uzsverot, ka insektu blandīšanās pa veikalu nekādā gadījumā nav pieļaujama, un, ja tomēr kāds uzrodas, “veikalu darbiniekiem ir nekavējoties jārīkojas, veicot visus nepieciešamos dezinfekcijas pasākumus”. Ņemot vērā to, ka šis ir administratīvais pārkāpums, par higiēnas prasību neievērošanu uzņēmumu var sodīt ar naudas sodu no 20 līdz 700 eiro. Par to, cik tad piešķirt “Rimi”, tiks izlemts novembra beigās.
JOKS. #Tadzhikistan
– Kur atrodas Bolderāja?
– Laikam Dienvidamerikā!
– ???
– Tur ir Paragvaja, Urugvaja, gan jau turpat arī Bolderāja…
Šim vecajam jokam līdzvērtīga ģeogrāfiska ķibele aizvadītajā nedēļā bija atgadījusies Latvijas premjeram Mārim Kučinskim, “apmaldoties” starp dažādām Centrālāzijas valstīm, kurām nosaukumi beidzas ar vienādu izskaņu – “stāna”. Pēc Latvijas svarcēlājas Rebekas Kohas panākumiem valdības vadītājs viņu steidza sveikt sociālajā tīklā “Twitter”, izmantojot šajā vidē tik populārās mirkļbirkas: “Apsveicu @rebekakoha un visu Latvijas svarcēlāju sabiedrību ar fantastisko panākumu – pasaules čempionātā #Tadzhikistan izcīnīto bronzas medaļu! #LatvijaVar.” Taču izrādījās, ka ar #Tadzhikistan Kučinskis nevis apliecinājis savas prasmes interneta soctīklu lietošanā, bet gan izcēlis savu nezināšanu, jo čempionāts noticis Ašgabatā, kas ir Turkmenistānas, nevis Tadžikistānas galvaspilsēta. Uz to atbildē pieklājīgi norādīja arī pati sportiste.
Jāsaka, ka mūsu valstsvīriem šajā ziņā vajag būt īpaši uzmanīgiem, zinot, cik bieži pašiem nākas skaidrot ārzemniekiem, kur Latvija atrodas un ka tas nav tas pats, kas Lietuva. Galu galā atbildību par notikušo uzņēmās ziņu portāls “Delfi”, kas bija ievietojis aplamu informāciju par Tadžikistānu, un tieši no tās vēlāk esot iedvesmojies Kučinskis. Portāls jau publicējis atvainošanos Latvijas premjeram un turkmēņu tautai.
