Saeimas priekšsēdētāja uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē mudina partijas izbeigt iekšēju destabilizāciju 3
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) 18.novembrī uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē, kas bija veltīta Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai, aicināja partijas izbeigt iekšējās cīņas, lai neradītu liekus draudus valsts pastāvēšanai, kā arī atgādināja un mudināja atbalstīt virkni savas pārstāvētās partijas politisko uzstādījumu, piemēram, aicinot pāriet uz izglītību tikai valsts valodā un pārvērtēt bēgļu uzņemšanas plānus.
“Tautas augstākā pašorganizēšanās forma ir valsts. Valsts pastāv tik ilgi, kamēr tauta to vēlas. Ārēji uzbrukumi neiznīcina valstsgribu pat tad, ja valsts tiek okupēta vai cieš no laikmeta izaicinājumiem. Gadās, ka valstis slimo. Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. Šķelšana – politiska, ekonomiska un etniska – novājina. Partiju iekšējā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpēja izrēķināšanās nenes labumu tam, kas jūtas uzvarētājs. Tautai zūd uzticība politiķiem,” teica politiķe.
Mūrniece atgādināja, ka politiskās varas uzdevums ir strādāt to cilvēku labā, kuri šo varu uz laiku ir piešķīruši, un mudināja politiskajā darbībā izmantot “tīras metodes”, atgādinot Raiņa teikto, ka “ar netīriem līdzekļiem nevar panākt tīru mērķi: mērķis pats top netīrs”. Par būtisku Saeimas uzdevumu viņa uzskata – atgūt savu vietu kā valsts politikas centram un virziena noteicējam.
Pēc deputātes domām, migrācija Eiropā ir atgādinājusi par Latvijas valsts integrācijas kļūdām un cittautiešu iekļaušanas grūtībām. “Valstī, kurā okupācijas laikā veiktās kolonizācijas rezultātā ir palikuši tikai 62% pamattautas, ir jāsper izlēmīgāki soļi saliedētākas nācijas veidošanā. Mums joprojām ir etniski sadalītas skolas. Politiskā griba uzsākt izglītību valsts valodā ir izrādījusies nenoturīga. (…) Integrācija ir valsts drošības jautājums. Un integrācija nav iespējama sabiedrībā, kurā sašķeltība tiek mākslīgi uzturēta kopš bērnības,” izteicās politiķe.
Tāpat viņa aicināja veikt izmaiņas darba tirgus regulējumā. “Valsts pastāv, ja tautai ir sava nacionālā identitāte. Tikai nacionālā identitāte rada vajadzību pēc valsts, kurā to var saglabāt. (…) Šobrīd notiek masveidīga latviešu, jo īpaši gados jauno, diskriminācija darba tirgū uz valodas pamata. Kādēļ gan latvietim pašam savā zemē, savā darbavietā, ja tai nav saistības ar ārzemēm, būtu jārunā svešvalodā? Tas nav normāli. Gados jaunie latvieši pamet Latviju, jo darba tirgū tiek diskriminēti. Ja uzspiesta rusifikācija ir nosacījums gados jaunam latvietim, ieejot darba tirgū, tad jautājums par varas atbildību ir ļoti tiešs. Latviešu diskriminācija savā valstī ir jāizbeidz,” savas partijas jau daudzkārt pausto atgādināja Mūrniece.
Mūrniece vēlētos, lai Latvijā tiktu mainīta nodokļu politika un palielināts atbalsts demogrāfijas jomai. “Solidaritātes nodoklis ir solis uz priekšu. Ir taisnīgi, ka cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem būs jāmaksā procentuāli tikpat, cik tiem, kuri saņem mazāk. Netaisnība tiek labota, taču jāraugās progresīvās nodokļu sistēmas virzienā. Ticu, ka drīz tā tiks ieviesta,” sacīja politiķa un piebilda, ka “arvien skaidrāk ir redzams, ka Latvija stāv demogrāfiskās krīzes priekšā. Neesam pilnvērtīgi atrisinājuši uzdevumu – sniegt visaptverošu atbalsta programmu cilvēkiem, kas audzina bērnus. Mums jāpalielina atbalsts arī audžuģimenēm un cilvēkiem, kuri izšķiras par atbildīgo adopcijas soli.”
Savukārt runājot par Sīrijas jautājumu un migrāciju uz Eiropu, Mūrniece atzīmēja, ka patvēruma meklētāju skaits Eiropā dramatiski pieaug, radot jautājumus par Eiropas izpratni par migrācijas procesiem. “Ženēvas bēgļu konvencija skaidri definē, kas ir uzskatāms par bēgli. Līdz ar to vispārinājumi, visus patvēruma meklētājus saucot par bēgļiem, ir maldinoša politika. Politiķiem ir uzmanīgi jāieklausās, ko domā tauta. Graša vērts ir politiķis, kas runā monologos vai ignorē tautas spriestspēju. Īstenojot maldinošu politiku, politiķi zaudē tautas uzticību.”
Turpinot drošības tēmu, Mūrniece uzsvēra, ka teroristu uzbrukumi Parīzē nemainīs Eiropu – tā nepakļausies teroram un iebiedēšanai, bet paliks uzticīga savām vērtībām. “Teroristu mērķis ir sēt apjukumu. Terors un varmācība nedrīkst palikt nesodīti, un tas ir Eiropas kopējais uzdevums.”
“Šis ir bijis dramatisku notikumu gads. Kremļa agresija Ukrainā parādīja labticīgās starptautiskās sabiedrības ģeopolitiskos maldus. Tā bija skarba mācība bezrūpībā slīgstošajai Eiropai, aizņemtai ar savu “biznesu kā parasti”. (…) Maldīga izrādījās iedoma, ka agresīvu impērisku revanšismu var novērst, izdarot tam tīkamus pakalpojumus. (…) Rietumu starptautiskā politika ir veidota, pamatojoties uz pieņēmumu, ka starptautiskās vienošanās “a priori” tiek ievērotas. Izrādās, tā nav, un nav skaidrs, kā Kremļa agresijā cietušu valsti atgriezt iepriekšējās robežās. Ukraina bija Rietumu pasaules modinātājzvans,” norādīja politiķe, “virknē starptautisku formātu Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm kļuva par Ukrainas advokāti. Mēs pateicām vēlreiz: suverēnu valstu robežu neaizskaramības princips ir svēts.”
Mūrniecei ir nostiprinājusies pārliecība, ka Latvijas piederība NATO un dalība Eiropas Savienībā bija un ir pareizā izvēle, tomēr ir jāiet tālāk un jāpanāk NATO spēku ilgtermiņa klātbūtne Baltijā. “Miera laikā valsts būvē savu drošības ēku. Tā vispirms tiek būvēta cilvēku prātos. Tauta aizstāvēs to, ko uzskata par vērtību. Ir jādara viss, lai valsts cilvēku sirdīs būtu vērtība,” teica deputāte, vienlaikus mudinot izmantot patriotisma uzplūdus un pulcēt lielāku cilvēku skaitu Zemessardzē un Jaunsardzē, kas abas jānodrošina ar nepieciešamo aprīkojumu un pieaugošu finansējumu.
“Potenciālie draudi ir pārbaude: politiķiem, valsts pārvaldei, spēka struktūrām, viedokļu līderiem, ikvienam no mums. Varam pateikties liktenim, ka izaicinājumi patlaban ir nelieli. Redzot kļūdas, ir iespēja mācīties no tām. Ja draudi ir lielāki, mācīties nav laika, ir jāprot reaģēt uz izaicinājumiem ar iepriekš izdarītu mājasdarbu. Hibrīdkara tehnoloģijas ir mērķētas uz valsts vājākajām vietām,” sacīja Mūrniece. Viņa runā izteica kritiku Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm, kuras saucot pie atbildības cilvēku, kurš vērsies pret prokrievisku akciju, bet nespējot nosargāt Maidanam veltītu izstādi.
“Valsts drošība – tie esam mēs paši. Mūsu banku sistēmas higiēna, enerģētiskā drošība, naudas plūsmas. Mūsu paškritika ir svarīga. Jautāsim sev: vai atklāti atzīstam, ka par nezināmas izcelsmes naudu var tikt pirkta ietekme, tikt pirkta politika? To, ka pusmiljons eiro, kuri piepeši parādījušies valsts kapitālsabiedrības vadītāja rokās un kuru izcelsmi viņš nespēj pierādīt, ir valsts drošības jautājums? Valsts drošības jautājums ir arī tāds lidmašīnu iepirkums, kas saistīts ar Krievijas militārā kompleksa stiprināšanu.” turpināja saeimas priekšsēdētāja.
“Kopībā un ar tēvzemes mīlestību svinot Latvijas valsts 97.dzimšanas dienu, izjutīsim: Latvija – tas ir ikviens no mums, Latvija – tie esam mēs visi kopā! Mūsu prieks un sāpes, veiksmes neveiksmes, mūsu darbs un atbildība – citam par citu un par savu valsti,” teica politiķe, “sagaidīsim Latvijas valsts simtgadi ar lielāku atvērtību, labvēlību, sirsnību un mīlestību! Tad mēs visi kopā būsim vēl stiprākā, drošākā, sociāli atbildīgākā Latvijā.”
