Saeimas priekšsēdētāja: “Mums nevajadzētu mākslīgi veidot lielākas pašvaldības” 23
“Zaļo un zemnieku savienība” un “Apvienotais saraksts” šīs Saeimas sesijas laikā bija cieši iestājušies par novadu reformas pārskatīšanu vairāku novadu gadījumā. Vai šī cīņa ir galā? TV24 raidījumā “Ziņu TOP” komentāru sniedz Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
“Cīņa nebija kā cīņa, bet drīzāk kā izpratne, kādā veidā mums virzīties uz priekšu. “Apvienotais saraksts” un arī es personīgi bijām iesnieguši kritērijus, pēc kuriem mēs šobrīd varētu sadalīt vai, ja dome pieņem attiecīgu lēmumu, pārdalīt novadus. Man tie kritēriji bija absolūti vienkārši, ka mēs tomēr ieliekam skaidru signālu pašvaldībām, ka tie ir divi gadījumi. Viens gadījums, kad dome pati pieņem lēmumu par to, ka tā vēlas sadalīt kādu novada teritoriju, respektīvi, kādu pagastu atdalīt, kā tas bija, piemēram, Carnikavas un Ādažu gadījumā, Mārupes un Babītes gadījumā, kur dome bija pieņēmusi lēmumu, vai arī gadījumā, ja novads ir ļoti liels un pilsēta nekad uz tādu soli neietu, tad arī demokrātiskā valstī cilvēkiem ir jābūt tiesībām par to lemt. Vēl mēs ielikām kritērijus, ka ir jāspēj pildīt visas funkcijas, teritorijai ir jābūt nedalāmai,” skaidro Mieriņa.
“Palika diskusija par to, kādai ir jābūt vidējai pašvaldībai Latvijā. Es teikšu, ka par to mēs vienmēr varēsim diskutēt, tas nebūs tas jautājums, drīzāk politiķiem ir jāizšķiras. Ja mēs redzam, ka Eiropā vidējā pašvaldība ir četri tūkstoši, protams, tur ir arī citi līmeņi pašvaldībām, bet, ja tā spēj labi funkcionēt, tad mums nevajadzētu iet šo ceļu – mākslīgi veidot lielākas pašvaldības. Tā nav veiksmes atslēga, tikai un vienīgi pašvaldības lielums,” turpina viņa.
“Tas nozīmē, ja mēs atgriežamies pie kritērijiem un tos ieliekam likumā, tad mēs jau tālāk varam arī lemt par citu novadu sadalīšanu,” piebilst Mieriņa.
