Saeimas politiķu vairākums piesardzīgi vērtē Kasparova lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību 0
Saeimas politiķu vairākums pašlaik piesardzīgi vērtē pasaules šaha čempiona un Krievijas opozīcijas politiķa Garija Kasparova lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību. Lielākā daļa frakciju ir gatava izskatīt Kasparova aicinājumu.
“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis ir piesardzīgi optimistisks šajā jautājumā. Kaut arī Kasparovs ir “pasaules mēroga zvaigzne”, viņa pamatojumu pilsonības iegūšanai grūti vērtēt kā ieguldījumu tieši Latvijas labā. Tomēr “Vienotības” frakcija šo jautājumu vēl vērtēs.
Reformu partijas Saeimas frakcija par šo jautājumu varētu spriest nākamnedēļ paredzētajā sēdē, norādīja frakcijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP). Viņa skaidroja, ka būs jāņem vērā likumos noteiktais un jāizvērtē precedenti saistībā ar Latvijas pilsonības piešķiršanu sportistiem. Pagaidām politiķei neesot bijis laika padziļināti iepazīties ar saņemto lūgumu.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka patlaban nav iedziļinājies šajā jautājumā, līdz ar to nevēlētos to komentēt. Ņemot vērā, ka iesniegums adresēts arī nacionālās apvienības frakcijai, tas tiks izskatīts, tomēr tas netiks darīts šodienas frakcijas sēdē.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis šaubās, vai Kasparova panākumi šahā un cīņa par savām tiesībām Krievijā ir vērtējami kā īpaši nopelni Latvijas labā. Varbūt citi politiskā spēka pārstāvji uz šo jautājumu skatās citādāk, neizslēdza politiķis. No pārējo ZZS deputātu viedokļa būšot atkarīgs, vai šis jautājums tiks apspriests frakcijas sēdē.
Pie frakcijām nepiederošie deputāti vēl nav apsprieduši šo lietu, taču par to notiks diskusijas, sacīja neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins. Viņš norādīja, ka šis jautājums būs jāvērtē kontekstā ar esošo pilsonības piešķiršanas kārtību.
Iesniegums ar lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā uz deviņām lapām no Kasparova ir saņemts Saeimā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Patlaban iesniegums uzskatāms tikai par privātpersonas iesniegumu, un tā pilna publiskošana šobrīd nav iespējama saskaņā ar Iesniegumu likumu. Tiklīdz šis iesniegums tiks nodots izskatīšanai atbildīgajai komisijai, tas būs pieejams atbilstoši Saeimā noteiktajai kārtībai, norādīja Preses dienestā.
Saeimas Kārtības rullis nosaka – ja patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā neiesniedz Sabiedrības saliedētības komisija, tad pēc Prezidija ziņojuma tas uzskatāms par nodotu Sabiedrības saliedētības komisijai. Patstāvīgo priekšlikumu Saeimā var iesniegt ne mazāk par desmit deputātiem vai arī Saeimas komisija.
Ņemot vērā, ka Kasparova iesniegums ir adresēts tikai Saeimas frakcijām – “Vienotībai”, nacionālajai apvienībai, Reformu partijai, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī pie frakcijām nepiederošiem deputātiem – Sabiedrības saliedētības komisijai pagaidām nav juridiskā pamata šo jautājumu izskatīt, aģentūrai LETA pauda komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Kā ziņots, Kasparovs vairākām Saeimas frakcijām lūdz viņu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, saglabājot esošo Krievijas pilsonību.
Kasparovs savā iesniegumā norāda, ka viņa dzīve no jaunības dienām ir saistīta ar Latviju, kur 70.gados viņš guvis nozīmīgas uzvaras šahā. Arī Kasparova dēla māte ir Latvijas pilsone, savukārt dēlam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, un Kasparova dēls regulāri apmeklējot Rīgu.
“Cieņpilna attieksme pret cilvēkiem un cilvēka tiesībām pieder pie Latvijas demokrātijas pastāvīgajām vērtībām. Latvijā nepastāv ne cittautiešu etniskā diskriminācija, ne varas diktatūra. Šeit visus jautājumus risina Latvijas tauta ar demokrātiski ievēlētu tautas priekšstāvju – Saeimas deputātu – starpniecību. Katrs Latvijas cilvēks ir tiesīgs brīvi izteikt savu viedokli, piedalīties politikas procesā, nebaidoties tikt pretlikumīgi vajāts,” teikts Kasparova iesniegumā.
Pilsonības likums paredz, ka personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu.
Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti naturalizācijas ierobežojumi, un tai var izveidoties dubultā pilsonība. Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no naturalizācijas ierobežojumiem. Šādai personai gan būs jādod solījums par uzticību Latvijas Republikai.
Likums nosaka, ka Latvijas pilsonībā nevar uzņemt personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai, neatkarībai un vērsusies pret Latvijas neatkarību un pastāvošo valsts varu. Personu nevar uzņemt Latvijas pilsonībā, ja tā pēc 1990.gada 4.maija paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ir bijusi PSRS specdienestu štata darbinieks.
Tāpat pilsonībā nevar uzņemt personu, kas Latvijā vai kādā citā valstī ir notiesāta par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums arī Latvijā. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ārvalstī, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīts, ka attiecībā uz šo personu notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu.
Pilsonība tiek liegta arī tām personām, kuras nav izpildījušas nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti.
