Saeimas partijas privileģētas. Valdošo partiju stiprināšana? 1
Samazināt partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem un viņu interesēm, nostiprināt politisko partiju sistēmu uz ideoloģiskiem pamatiem, veicinot skaitliski lielu politisko spēku veidošanos un novērst politisko organizāciju dibināšanu reģionos.
Ar tādu mērķi valdošā koalīcija pieteica grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz ievērojami palielināt partijām valsts budžeta finansējumu jau no nākamā gada.
Eksperti ieceri novērtējuši kā valdošo spēku mēģinājumu nostiprināt Saeimā pārstāvēto partiju pozīcijas, radot pārējām sliktākus nosacījumus, kas mazināšot līdzvērtīgu politisko konkurenci.
Koalīcija savu atbildību par šo iniciatīvu vēlas dalīt ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, jo tieši viņš aicinājis šādā veidā stiprināt partiju demokrātiju un samazināt sponsoru ietekmi politikā, lai gan ideja jau izskanēja valdības veidošanas laikā.
“Tas neapšaubāmi ir vērsts uz valdošo partiju karteļa stiprināšanu, bet citu valstu pieredze liecina, ka karteļu sistēma ar laiku deģenerējas un pastiprina sabiedrības nepatiku pret esošajām partijām – gluži tā, kā tas notika Igaunijā,” “Latvijas Avīzei” sacīja Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Zināms, ka piedāvājums palielināt valsts budžeta finansējumu partijām ir sagatavots, pētot Igaunijas modeli. Koalīcijas politiķi šo lēmumu skaidro ar vēlmi sasniegt to valsts atbalsta līmeni, kāds ir Igaunijā un Lietuvā.
Politologa J. Ikstena teiktais vispirms attiecas uz ierosinājumu parlamentā iekļuvušajiem papildus piešķirt 100 000 eiro neatkarīgi no iegūto balsu skaita vēlēšanās. Tiem, kas nav tikuši Saeimā, bet ir pārsnieguši 2% barjeru un saņem valsts naudu, šāda papildu summa nav paredzēta.
“Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” arī norādīja, ka šī sistēma nav taisnīga, jo ir vērsta uz “komfortablākas dzīves radīšanu Saeimā pārstāvētajiem un ierobežo jaunu politisko spēku veidošanu”.
Viņasprāt, papildu 100 000 eiro būtu vajadzīgi tieši tiem, kuri nav Saeimā. Lielo partiju pozīcijas nostiprina arī iespēja saņemt nelielu finansējumu par katru pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūto balsi, uz ko nevar pretendēt reģionālās partijas, ja tās nav startējušas uz Saeimu.
Būs ierobežojumi ziedotājiem
Valsts finansējums politiskajām organizācijām pirmo reizi tika izmaksāts 2012. gadā, kopš tā laika tās partijas, kuras pārvar 2% barjeru, var pretendēt uz šiem līdzekļiem 0,71 eiro apmērā par katru vēlēšanās saņemto balsi.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām 2019. gadā partijām paredzēts izmaksāt 582 946 eiro, kas tiek sadalīti starp septiņiem Saeimā ievēlētiem spēkiem un trīs partijām, kuras sasniedza 2%, bet nav parlamentā.
Koalīcijā ļoti īsā laikā sagatavotie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā tiks iesniegti kopā ar valsts budžetu pavadošo likumu paketi un tātad skatīti kā steidzami divos lasījumos.
Tie paredz palielināt partijām no valsts budžeta paredzēto summu jau no 2020. gada 1. janvāra – pirmajā gadā papildus šim mērķim plānoti četri miljoni eiro sākotnēji iezīmēto piecu miljonu vietā, bet vēlāk nolemts vienu miljonu eiro pārdalīt par labu sabiedriskajiem medijiem.
Projekts paredz politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2%, piešķirt 4,5 eiro par katru iegūto balsi, 0,5 eiro par katru balsi iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī 0,5 eiro par katru pašvaldību vēlēšanās saņemto vēlētāju balsi, bet šī norma stātos spēkā pēc 2021. gada jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
Tas nozīmē, ka opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kurai tagad ir vislielākā ietekme vietējā varā, būs jācīnās par tās saglabāšanu, lai cerētu uz šo naudas maka papildinājumu.
Papildus parlamenta partijām vēl paredzēti 100 000 eiro. Kopējais vienai partijai piešķirtais valsts finansējuma apmērs nevarēs pārsniegt 800 000 eiro, kas būs “Saskaņai” pieejamie līdzekļi.
Partijai “Progresīvie”, kas ieguva vismazāko atbalstu no valsts naudas saņēmējiem, pienāksies nedaudz vairāk kā 106 000 eiro gadā. Ierobežojumi skars arī privātpersonu ziedojumus, tie nevarēs pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas, kas nozīmē to samazināšanu aptuveni četras reizes līdz 5000 eiro.
Mazināt reģionu partiju svaru
Iniciatīvas oponentiem iebildumi ir pret koalīcijas izšķiršanos lemt par naudas piešķiršanu sev, pret ierobežojumiem ārpus valdošās politiskās elites esošo spēku iespējām līdzvērtīgi konkurēt. Tā esot arī vēršanās pret reģionālajām partijām, kas nestartē uz Saeimu.
Ieskatam jāatgādina, ka 2017. gadā vietējās vēlēšanās bija pieteiktas vairāk nekā 20 reģionālās partijas, no kurām 15 spēkiem bija saraksts tikai vienā pašvaldībā – starp tiem bija arī partija “Latvijai un Ventspilij”, Liepājas partija, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Kuldīgas novadam”, Daugavpils novada partija.
Tām visām ir sadarbības līgumi ar Saeimas partijām vai arī tās kopā ar kādu no tām izveidojušas apvienību. Tāda ir arī “Jaunās Vienotības” dalīborganizācija “Valmierai un Vidzemei”, kura startēja divās pašvaldībās, Jēkabpils reģionālā partija, kurai bija saraksti piecās domēs, Latgales partija, kas pretendēja uz vietām 11 pašvaldībās un ieguva arī samērā lielu pārstāvniecību.
Taču 2017. gadā vēlēšanās piedalījās arī īsi pirms tām izveidotas partijas, piemēram, “Mēs – Talsiem un novadam”. Vairāku partiju nosaukumā jau atspoguļojas piederība konkrētai vietai – tāda ir arī Krimuldas novada partija, “Alūksne un novads – mūsu zeme”, “Jūrmala – mūsu mājas”, “Vienota Rēzekne”, “Liepāja kvadrātā”, “Ogres novadam”.
“Nav normāli, ka katrā novadā ir sava partija, tas degradē partiju sistēmu, kurā būtu jākonsolidē spēki ap ideoloģiskiem virzieniem, nevis jāveido partija kā biznesa projekts vai lai kāds vietvaldis turētos pie varas,” “LA” sacīja Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
“Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars uzskata, ka “tā zem politisko partiju likuma ir paslēpušies pilsētu un novadu lobiji, kam nav nekāda sakara ar ideoloģiju”, bet kurus interesē tikai tas, kas būs ar pašvaldības vienu vai otru objektu. “Jaunā Vienotība”, viņaprāt, ir izraudzījusies vēlamo modeli, kad reģionālās partijas kopā ar “Vienotību” ir izveidojušas apvienību, kuras valdē ir visu pārstāvniecība, un tā lemj par valsts līmeņa jautājumiem, kā arī kopā vienosies par valsts finansējuma izmantošanu, kas tagad partijai ar astoņiem mandātiem neesot tik liels, lai dalītu vairākās daļās.
Vietējā varā plaši pārstāvēta ir arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kurai nedaudz pietrūka iekļūšanai Saeimā, bet tā saņem valsts naudu. LRA līderis Edvards Smiltēns uzskata, ka tieši šīm partijām, kas ir starp 2% un 5%, bet kurām nav pieejami tie administratīvie resursi, kādi ir parlamenta partijām, būtu nepieciešami papildus 100 000 eiro.
Saeimā un valdībā politiķi savām vajadzībām varot izmantot telpas, konsultantus, ministru biroja darbiniekus, kā arī tribīni, lai informētu sabiedrību, kuru uzrunāt ārpus parlamenta ir grūtāk.
LRA priekšsēdi nepārliecina arī arguments, ka tagad partijas lēmumu pieņemšanā būšot brīvas no sponsoru ietekmes. “Sanāk, ka līdz šim tās bija atkarīgas? Vai tagad tās mēģinās šādā veidā izrauties no oligarhu ķetnām?” vaicāja E. Smiltēns.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) atzina, ka, ienākot politikā, bijis pārsteigts, ka atsevišķas personas partijām regulāri ziedo lielas summas. Tas liekot domāt, ka “acīmredzot par to kaut kas bija jādod pretim”.
“Attīstībai/Par” ir tas politiskais spēks, kura panākumus Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās lielā mērā saista ar pamanāmām vēlēšanu kampaņām un iespējām piesaistīt ziedotājus.
Taču viens no apvienības līderiem Juris Pūce tagad “LA” teica, ka jau valdības veidošanas laikā tieši “AP” uzstājusi uz valsts finansējuma palielināšanu politiskajiem spēkiem, lai stiprinātu kvalitatīvu partiju sistēmu. Arī J. Iesalnieks aizstāv jauno piedāvājumu, uzsverot, ka Saeimā ievēlētās partijas saņēmušas lielāku vēlētāju uzticību un tām ir arī lielāka atbildība.
