Saeimas paplašināšanās iekavējusies 0
Pirms diviem gadiem Saeima no toreizējās Hipotēku un zemes bankas par 2,4 miljoniem eiro iegādājās ēku Jēkaba ielā 6/8. Pirkums tika pamatots ar to, ka papildu telpas būs nepieciešamas prezidentūras pasākumiem. Tagad prezidentūra jau beigusies, bet amatpersonu un diplomātu vietā ēkā joprojām rosās vīri ķiverēs un atstarojošās vestēs. Devos uz objektu noskaidrot, kādēļ būvniecības darbi aizkavējušies, un skaidroju, vai dārgais pirkums nav izrādījies bezjēdzīgs.
Saeimas kancelejas direktora vietnieks Valdis Ziemelis mierina – lai arī prezidentūra veiksmīgi aizvadīta bez šīm papildu telpām, ēka bez pielietojuma nepaliks. Pašreizējos četros namos deputātiem jau sen esot kļuvis par šauru un diskusijas par papildu telpām ir jau kopš 8. Saeimas laikiem. Parlamenta darbs ir krietni mainījies un kļuvis atvērtāks, ja salīdzina ar laiku pirms desmit, piecpadsmit gadiem. Komisiju sēdes bez deputātiem apmeklē arī eksperti, lobiji, dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji un žurnālisti. Piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nereti nav pat kur adatai nokrist un pieaicinātās personas sēdes norisei seko, kājās stāvot. Ar līdzīgu problēmu saskaras arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kad tiek izskatīti kādi strīdīgi jautājumi.
Par ēkas rekonstrukcijas kavēšanos V. Ziemelis skaidroja, ka būvdarbi sākušies vēlāk, nekā plānots, jo vispirms aizkavējusies Nacionālās bibliotēkas pārvākšanās uz jauno ēku. Turklāt pēc konkursa noslēguma sekoja zaudētāju pārsūdzības. Tādēļ reāli darbi objektā varējuši sākties tikai pirms gada. Jau tobrīd bijis skaidrs, ka prezidentūras pasākumi jaunajās telpās nevarēs notikt, tādēļ tie tika pārcelti uz Saeimas sēžu zāli vai Ķīpsalu.
“Šai mājai nav kultūras pieminekļa statusa, bet tā tomēr ir kultūrvēsturiski nozīmīga būve. Tas arī mums uzliek papildu atbildību. Šeit palicis daudz vēsturisku detaļu – logi, durvis, flīžu grīdas un tamlīdzīgi, ko cenšamies saglabāt un restaurēt,” pastāstīja viens no projekta autoriem Jānis Zvejnieks no projektēšanas biroja “Arhis arhitekti”. Tomēr ne visas vēsturiskās vērtības būs apskatāmas. Piemēram, rekonstrukcijā atklātie sienu gleznojumi un pirmskara tapetes tiks iekonservētas nākamajām paaudzēm un paslēptas zem jaunās sienu apdares. Tāpat būvniecības darbu gaitā atklājušās problēmas ar pagalma puses piebūves pamatiem un cokolstāva velvju pārsegumu noturību. Speciālistiem bažas radot arī betona pārsegumi starp otro un trešo stāvu. Ēku rekonstruē būvkompānija “Velve”, un līgumcena ir nepilni četri miljoni eiro (bez PVN), bet ticamāk, ka šī summa pieaugs. “Es to tik vien dzirdu, ka būs nepieciešami papildu darbi, un tas nozīmēs arī papildu izmaksas,” nopūšas V. Ziemelis. Saskaņā ar jaunāko vienošanos nākamā gada pirmajā pusgadā ēka jānodod ekspluatācijā.
Iecerēts, ka atjaunotās ēkas pirmajā stāvā atradīsies konferenču zāle ar 130 vietām. Otrajā stāvā – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba telpas. Par trešo stāvu vēl nav īsti izlemts, iespējams, šeit varētu atrasties vieta Saeimas Eiropas lietu komisijai un Revīzijas komisijai.
Ēka Jēkaba ielā 6/8 uzcelta 1907. gadā pēc arhitekta Kārļa Rūdolfa Hermaņa Zeiberliha (1878 – 1938) projekta kā Krievijas Ārējās tirdzniecības bankas nams. No 20. gadiem līdz 30. gadu vidum tā bija akciju sabiedrības “Daugava” īpašums. Tajā atradās arī privātbanka. Cokolstāvā joprojām saglabājušās kādreizējās naudas glabātavas telpas ar milzīgām metāla durvīm, bet sienās daudzviet iestrādāti seifi. 1930. gadā pēc arhitekta Gvīdo Berči (1878 – 1933) projekta ēkai uzcelts trešais stāvs, kur atradies bankas īpašnieka dzīvoklis. 1936. gadā tā kļuva par Latvijas Hipotēku banku. 1940. gadā ēku pārņēma Latvijas Nacionālā bibliotēka (toreiz Latvijas Valsts bibliotēka). Pēc Otrā pasaules kara ēkā izvietojās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu, letonikas, periodisko izdevumu, reto grāmatu un rokrakstu nodaļa.
