Saeimas opozīcija lūdz Kariņam atlaist Petraviču. Ministre skaidro situāciju 78
Papildināts zemāk ar ministres Petravičas komentāru plkst.12.53.
Saeimas opozīcijas deputāti vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ar lūgumu reaģēt uz Valsts kontroles revīzijā atklātajiem trūkumiem Labklājības ministrijas (LM) darbā ar sociālās aprūpes centriem (SAC) Covid-19 uzliesmojuma laikā un pieprasīt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.
Vēstules autors ir Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S), un sūtījumu premjeram parakstījuši 20 parlamentārieši no partijas “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienības.
Aicinājumā Kariņam atgādināts, ka 12.janvārī parlamenta Sociālo un darba lietu komisija nolēma rakstīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu izveidot izpētes grupu LM darba izvērtēšanai, vērtējot, vai ir darīts viss iespējamais, lai pasargātu SAC iedzīvotājus un darbiniekus no saslimšanas ar Covid-19, un pašreizējās situācijas uzlabošanā.
Šim lēmumam sekoja Kariņa rezolūcija, kurā LM kopā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju bija jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā vienots rīcības plāns, kas paredz tūlītēju pasākumu kopumu Covid-19 izplatības ierobežošanai visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
Līdztekus rezolūcijai Kariņš vērsās arī Valsts kontrolē ar aicinājumu revīzijā pārbaudīt, vai LM ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā SAC.
Valsts kontrole 18.maijā noslēdza revīziju un ziņojumā “Par Labklājības ministrijas 2020.gada pārskatu”, aplūkojot darbības, pieņemtos lēmumus un to savlaicīgumu saistībā ar Covid-19 izplatību SAC, un atklāja vairākus trūkumus un novēlotu darbību.
Deputāti vēstulē premjeram uzsvēra Valsts kontroles secināto par piemaksām ar Covid-19 inficēto personu aprūpē iesaistītajam personālam, ko LM bija jāiniciē jau 2020.gada pavasarī nevis 2020.gada decembrī, ņemot vērā, ka darbinieki, kuri strādā ar inficētiem Covid-19 klientiem vai to kontaktpersonām, ir pakļauti paaugstinātam riskam inficēties.
Revidenti arī uzsvēruši, ka rīcības plāns iesaistīto institūciju vienotai un koordinētai rīcībai bija jāizstrādā vai vismaz jāiniciē izstrādāt, jau sākoties Covid-19 izplatībai vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga Covid-19 izplatība, ņemot vērā, ka SAC tika atzīti kā paaugstināta riska objekti, kuros pastāv augsts risks Covid-19 infekcijas izplatībai.
Tāpat Latvijas izstrādātās vadlīnijas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām līdz 2020.gada decembrim neparedzēja tik detalizētu un visaptverošu klientu un darbinieku profilaktisko testēšanu, kādu ir noteicis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.
Neskatoties uz to, ka Petraviča, prezentējot izstrādāto rīcības plānu 2021.gada 25.janvārī, pauda, ka LM jau no pirmās dienas ir aktīvi darbojusies, lai maksimāli pasargātu aprūpes iestādēs dzīvojošus cilvēkus, Valsts kontroles revīzijā ir secināts pretējais un atklāti būtiski trūkumi LM darbā, uzsvēra vēstuli Kariņam parakstījušie deputāti.
“Labklājības ministre ir atbildīgā amatpersona par nozari, tāpēc uzskatām, ka šāda rīcība, kas veicinājusi saslimstību sociālās aprūpes institūcijās, ir apdraudējusi tajās dzīvojošo un strādājošo veselību un dzīvības, kā arī veicinājusi kopējo saslimstību valstī, un nav pieļaujama. Līdz ar to ministrei ir jāuzņemas politiskā atbildība par novēloto rīcību Covid-19 krīzē,” pausts vēstulē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, deputāti lūdz Kariņam izdot rīkojumu par labklājības ministres Petravičas demisiju.
Petraviča: VK ziņojums nenorāda uz LM būtisku neizdarību SAC Covid-19 seku mazināšanā
Valsts kontroles (VK) ziņojums nenorāda uz Labklājības ministrijas (LM) būtisku neizdarību Covid-19 seku mazināšanā sociālās aprūpes centros, uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš, LM iepazinās ar VK veiktās revīzijas “Par Labklājības ministrijas 2020.gada pārskata sagatavošanas pareizību” gatavoto ziņojumu un atzinīgi novērtē VK paveikto situācijas analīzē un atspoguļošanā.
Ministres ieskatā, LM ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā sociālās aprūpes centros un arī VK ziņojums, pēc Petravičas paustā, uz kādām būtiskām neizdarībām nenorāda.
“VK objektīvi izvērtējusi un atzinusi, ka LM kompetencē nav ar veselību saistītie jautājumi. Tomēr pandēmijas laikā esam uzņēmušies papildu pienākumus, process ir bijis darbietilpīgs un prasījis daudz pūļu,” skaidroja politiķe.
Tāpat Petraviča norādīja, ka VK pārbaužu rezultātā tika izdarīts secinājums, ka LM un citu atbildīgo institūciju (Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu – Veselības inspekcijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta) darbība, lai izstrādātu un skaidrotu higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, ir bijusi atbilstoša normatīvajiem aktiem.
No minētā izrietot, ka, lai gan LM kā vadošā iestāde sociālās aizsardzības jomā izstrādā un koordinē sociālās aprūpes politiku, tomēr par nepieciešamās rīcības izstrādi un tās koordinēšanu, lai novērstu Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros, un sociālās aprūpes centru uzraudzību saistībā ar Covid-19 izplatību, ir atbildīgas citas institūcijas – koordinējošā līmenī Krīzes vadības padome un Veselības ministrija, bet nepieciešamo prasību izstrādē un uzraudzībā – Veselības ministrija un tās padotības iestādes – Veselības inspekcija un SPKC.
LM atbalsta VK revidentu redzējumu, ka rīcības plāna izstrāde par kopējās situācijas koordinēšanu atbildīgajai Veselības ministrijai un Krīzes vadības padomei bija jāiniciē, jau sākoties Covid-19 izplatībai vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga Covid-19 izplatība, ņemot vērā, ka sociālās aprūpes centros pastāv augsts risks Covid-19 infekcijas izplatībai.
Līdzīgi VK savā situācijas izpētes ziņojumā par izaicinājumiem, ar kādiem publiskās pārvaldes institūcijas saskārās Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu resursu plānošanā un nodrošināšanā, norāda, ka ir nepieciešama operatīvās koordinācijas nodrošināšana, pārraugot rīcības plānus un tajos norādīto mērķu sasniegšanu, veicot un pārraugot starpiestāžu koordināciju.
Kā atzīmēja Petraviča, LM maksimāli savu iespēju robežās bija uzņēmusies papildu pienākumus, prioritizējot sociālās aprūpes centru vajadzības, tajā skaitā attiecībā uz epidemioloģiskai drošībai nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu nodrošināšanu, ko VK atzinīgi novērtēja savā situācijas izpētes ziņojumā.
Tāpat LM piekrīt VK viedoklim, ka jāveicina valsts, pašvaldību institūciju savstarpēju sadarbību iepirkumu veikšanā, lai novērstu sadrumstalotu reakciju, lai saskaņotu krīzē veicamās darbības, mazinātu slogu iepirkumu veikšanā un izslēgtu savstarpējo konkurenci par ierobežotajiem resursiem.
LM, kuras kompetencē nav ar sabiedrības veselības drošību saistīti jautājumi, epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošana radīja būtisku papildu slogu, jo process bija darbietilpīgs un prasīja daudz pūļu, atzīst ministre.
Jau ziņots, ka plāns iesaistīto institūciju vienotai rīcībai par kopējās situācijas koordinēšanu Covid-19 krīzē sociālās aprūpes centros bija jāizstrādā vai vismaz jāiniciē izstrādāt, jau sākoties slimības izplatībai, vai vismaz tad, kad valstī atkārtoti pieauga saslimstība, taču faktiski tas tika izdarīts novēloti, revīzijā secinājusi VK.
VK revīzijas ziņojumā “Par Labklājības ministrijas 2020.gada pārskatu” cita starpā aplūkotas darbības, pieņemtie lēmumi un to savlaicīgums sakarā ar Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros. VK tostarp vērš uzmanību, ka, saskaņā ar LM rīcībā esošajiem SPKC datiem, saslimšana ar Covid-19 2020.gada novembrī bija konstatēta 826, bet decembrī – jau 3184 sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem.
