Saeimas komisija uztic VARAM veikt konsultācijas par jauna Saulkrastu novada izveidi 0
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien pieņēma lēmumu, kas paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) veikt konsultācijas ar iesaistītajām pusēm par jauna Saulkrastu novada izveidi, noskaidroja aģentūra LETA.
Deputāti par šo jautājumu diskutēja vairāk nekā stundu un rezultātā vienojās, ka konceptuāli atbalstīs koalīcijas partneru iesniegto priekšlikumu, lai dotu VARAM mandātu uzsākt konsultācijas ar visām iesaistītajām vietvarām. Vienlaikus komisijas pārstāvji uzsvēra, ka šis balsojums nebūt vēl nenosaka, ka tiks veidots 40 novads.
Priekšlikumu izveidot vēl vienu – 40 – novadu iesniegusi Saulkrastu dome un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, paredzot Saulkrastu novadā apvienot Saulkrastu un Sējas novadu, kā arī Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagastu.
Šīs izmaiņas skartu arī Ādažus un Carnikavu, jo VARAM patlaban piedāvā Saulkrastus un Sēju apvienot ar tiem.
SKatieties TV3 Ziņu video:
Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) klātesošajiem skaidroja, ka šāds piedāvājums izriet no “valstiskās attīstības viedokļa”, jo redzams, ka jau patlaban komisijas pieņemtie lēmumi liecina, ka pirmais attīstības centru loks ap Rīgu būs Ādaži, Ulbroka un Salaspils, bet otrajā varētu ietilpt Ogre, Sigulda un Saulkrasti. “Tas ir loģisks valsts telpiskais attīstības modelis,” uzskata deputāts
Komisijas sēdē šodien piedalījās gan Limbažu novada vadība, kuram, ja tiktu atbalstīts VL-TB/LNNK priekšlikums, tiktu atņemts Vidrižu un Skultes pagasts, gan arī Ādažu, Sējas un citu novadu vadītāji.
Lielākā daļa iesaistīto pārstāvju gan pauda neizpratni par šādu nacionālās apvienības piedāvājumu un aicināja to neatbalstīt, norādot, ka par šādu modeli apspriedes nav veiktas ne ar vienu iesaistīto pašvaldību. Piemēram, Sējas novada vadītājs sacīja, ka vēl 18.decembrī, kad bijusi novada pārstāvju pēdējā tikšanās ar VARAM pārstāvjiem, neviens par šādu piedāvājumu nav izteicis ne pušplēstu vārdu.
Limbažu novada domes deputāts Māris Beļaunieks (JKP) izteikumos bija skarbāks un salīdzināja VL-TB/LNNK ar Krieviju, sakot, ka līdz šim viņam šķitis, ka dažādas teritorijas, kā gadījumā ar Krimu, atņemt var tikai totalitāras valstis.
Limbažu novada mērs Didzis Zemmers (ZZS) sacīja, ka Limbaži bijusi viena no pašvaldībām, kas atbalstījusi VARAM izstrādāto piedāvājumu ar nosacījumu, ka novada teritorija netiks sašķelta.
“Patlaban VARAM piedāvājums paredzētu, ka jaunajā Limbažu novadā ir ap 28 000 iedzīvotāju un arī blakus esošajā Ādažu novadā būtu līdzvērtīgs skaits, un te ir redzams, ka ministrijai izdevies sabalansēt attīstību. Mums ar šiem diviem pagastiem, kurus plāno atņemt, ir kopība būvvalde, bāriņtiesa un citas iestādes un uz kā pamata tos jāatņem? Lai apmierinātu kāda ambīcijas, pieņemot lēmumus, kas nav valstiski atbildīgi?” taujāja Zemmers, norādot, ka nedēļas laikā vien pret VL-TB/LNNK piedāvājumu parakstījušies aptuveni 1700 iedzīvotāju.
Arī klātesošais Vidrižu pagasta pārstāvis pauda viedokli, ka virdižnieku ikdienas kustība saistās tikai ar Limbažiem, nevis Rīgu.
VARAM pārstāvji atzina, ka vērtējot deputātu priekšlikumu no sasniedzamības viedokļa un attīstības tendencēm – šāda pārmaiņas nebūtu optimālas, taču kategoriski pret šādu priekšlikumu viņi nav. “Ja jautājums ir, vai šāds novads būtu dzīvotspējīgs, jāatzīst, ka Skultes iedzīvotājiem lielāka tieksme ir uz Rīgu, nevis Limbažiem, taču konkrēts šāda piedāvājuma pamatojums ir jāprasa to iesniedzējam,” sacīja VARAM padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.
Arī atbildēt uz atsevišķu deputātu jautājumiem, kādi ieguvumi būtu no Limbažiem atdalot divus pagastus, ne Lasmanis, ne Dombrava atbildēt nevarēja.
Tikmēr Saulkrastu domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) neslēpa, ka šādai diskusijai būtu bijis jānotiek jau pirms gada. “Taču arī Saulkrasti ir 10 gadus mērķtiecīgi strādājuši, lai ievērotu piekrastes attīstības nostādnes un mēs uzskatām, ka piekrastē ir nepieciešamība veidot vismaz vienu attīstības centru,” pauda Līcis.
Tikmēr Ādažu novada priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA), kura novadam līdz šim bija iecerēts pievienot Saulkrastus un Sēju, sacīja, ka, ja valstiskā mērogā mērķis ir taupīt resursus, daudz loģiskāk būtu veidot lielāku novadu, tādējādi spējot kopā būvēt arī lielākus objektus, piemēram, skolas, estrādes un dažādus centrus.
“Es uzskatu, ka mūsu novadā vēl ir jābūt Garkalnei, jo mēs atsevišķas lietas varam izdarīt labāk, kad esam vairāk. Nav pareizi piepirkt kādam novadam klāt pagastus, lai sanāktu 15 000 iedzīvotāju, ja pamatā nav nekādu vēsturiski radniecīgu tradīciju,” sacīja Sprindžuks, norādot, ka VARAM piedāvātais modelis būtu loģiskāks.
Neizpratni par VL-TB/LNNK pauda arī citi iedzīvotāju pārstāvji, aicinot deputātus nesteigties ar lēmuma pieņemšanu, kā rezultātā deputāts Arvils Ašeradens (V) piedāvāja uzticēt VARAM veikt konsultācijas ar iesaistītajām pusēm.
Pēc lēmuma pieņemšanas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) neslēpa kritiku koalīcijas pārstāvjiem, norādot, ka bez “nultā” un otrā līmeņa pašvaldību skaidra regulējuma Saeima nevarēs pieņemt valstiski pamatotus un argumentētus lēmumus.
Tāpat viņa sacīja, ka konkrētais lēmums skaidri parāda, ka novadu nākotne ir atkarīga no politiskām vienošanām, nevis pamatotiem datiem un faktiem, jo, piemēram, gadījumā par Ikšķili VARAM pauduši viedokli, ka cilvēku kustība ir vairāk uz Ogres pusi, nevis Rīgas, bet gadījumā ar Skulti – ka vairāk uz Rīgu, nevis Limbažiem.
“VARAM politiskā fleksibilitāte jau sāk robežoties ar demagoģiju,” sacīja politiķe.
VARAM konsultācijas būs jāveic ar Saulkrastu, Sējas, Limbažu un Krimuldas pašvaldību pārstāvjiem, lai gan, piemēram, Limbažu mērs aicināja konsultācijas veikt arī ar Siguldas domi, Ādažiem un citām vietvarām.
Juridiskā biroja pārstāvji komisijas deputātiem norādīja, ka šajā posmā konsultācijas ar iedzīvotājiem nav juridiski nepieciešamas un galvenais “spēlētājs” konsultāciju procesā būšot pašvaldību domes.
VARAM pārstāvji norādīja, ka konsultācijām būs nepieciešamas aptuveni divas trīs nedēļas.
