Saeimas komisija skatīs valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vairākās Latgales pašvaldībās 0
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien plkst.10 skatīs valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vairākās Latgales pašvaldībās.
Ņemot vērā joprojām nemainīgi saspringto situāciju ar nelegālo migrāciju uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, valdība 10.maijā nolēma ārkārtējo situāciju vairākās Latgales pašvaldībās pagarināt līdz 10.augustam.
Likums paredz, ka Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Valdība to izsludināja pērn no 11.augusta, un līdz šim tā bija pagarināta līdz 10.maijam.
Iekšlietu ministrija (IeM) norādījusi, ka kopš 2021.gada 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6656 cilvēki. Valsts robežsardzē aģentūra LETA noskaidroja, ka kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 156 cilvēkiem, savukārt kopumā pērn un šogad aizturēti 508 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Lai gan ir samazinājies to personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas-Baltkrievijas robežu, skaits, tomēr joprojām robežsardze konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Proti, februārī ir atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 863 personas, martā – 267 personas, savukārt aprīlī – 20 personas, norādījusi IeM.
Būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas sāktais karš Ukrainā, ko atbilstoši plašsaziņas līdzekļos izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievija. Līdz ar to pret Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi. Ministrijas skatījumā, arī turpmāk ir nodrošināma robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot ārkārtējās situācijas režīmu.
Tāpat IeM norādījusi, ka Lietuvas vai Polijas un Baltkrievijas robežu ikdienu nelikumīgi šķērso vairāku desmitu personu. Līdz ar to, ņemot vērā šo situāciju, Lietuvas ārkārtējo situāciju ir pagarinājusi līdz 2022.gada 29.jūnijam, savukārt Polija to ir pagarinājusi līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Līdz ar to ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.
Gadījumā, ja ārkārtējā situācija netiktu pagarināta, pastāv riski, ka strauji var palielināties personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas un Baltkrievijas robežu, skaits, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežas.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai, lai segtu robežas sargāšanas izdevumus ir 2 342 035 eiro. Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai ir 18 917 eiro.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi bija ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
