Saeimas komisija noraida vairākus NA priekšlikumus likumam par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai 47
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šodien tika noraidīti vairāki Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumi likumprojektam par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.
Likumprojekts paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) uzskata, ka nav precīzs likuma nosaukums, jo, viņa ieskatā, tas nav labas gribas akts, bet piespiedu maksājums. Politiķis uzsvēra, ka nekustamos īpašumus atņēmuši komunisti, kuri 45 gadu laikā tos nav atdevuši.
Kiršteina skatījumā, visas pretenzijas šajā jautājumā vajagot adresēt Krievijai un piespiest samaksāt par ebrejiem atņemtajiem īpašumiem. Saeimas komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) likumprojekta nosaukumā un visā tekstā rosināja aizvietot vārdu salikumu “ebreju kopiena” ar “politiski represētie”. Viņš skaidroja, ka šo finansējumu varētu novirzīt Latvijas Politiski represēto apvienībai. Deputāta ieskatā, tas sakārtotu likumu un noņemtu jebkādas pretrunas Saeimas sēdēs, tomēr arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Dombrava uzskata, ka sākotnēji atbalstītā redakcija neesot bijusi korekta. Viņa ieskatā, ir nekorekti apzīmēt Latvijas iedzīvotāju grupu par “Latvijas ebreju kopienu”, zinot, ka ar šo likumu netiks atbalstīta visa ebreju kopiena. Pēc Dombravas paustā, likumā būtu jānorāda, ka līdzekļu izmaksa tiks novirzīta nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, nevis Latvijas ebreju kopienai. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts.
Politiķis aicināja pārformulēt likuma mērķus un uzdevumus. Dombrava akcentēja, ja pirmajā un otrajā lasījumā atbalstītā reakcija pasaka, ka Latvija nav atbildīga par totalitāro režīmu īstenotajiem noziegumiem, tad piedāvājums ir grozīt šo pantu, nosakot, kurš tad ir atbildīgs par šiem noziegumiem.
Saeimas deputāts piedāvāja norādīt, ka atbildīgās valstis ir Krievija un Vācija. Viņš uzsvēra, ka šīs valstis kā tiesību un saistību mantinieces ir atbildīgas par Latvijas okupācijas laikā īstento iedzīvotāju masveida iznīcināšanu, deportācijām, īpašumu nacionalizāciju. Tomēr komisijas vairākums arī šādu priekšlikumu noraidīja.
Dombrava arī aicināja sasaistīt to, ka šis finansējuma pieprasījums attiektos uz visiem represētajiem. Viņa ieskatā, tas izbeigtu tālākus pieprasījumus pret valsti saistībā ar Latvijas okupācijas laikā notikušajām represijām. Tāpat politiķis rosināja, ka finansējuma izmaksa varētu tiks īstenota caur Valsts kultūrkapitāla fondu, kas ļautu Latvijas ebreju kopienai pieteikties dažādos, specifiskos projektos.
Dombrava arīdzan rosināja, ka šī 40 miljonu eiro izmaksa nenotiktu caur privāti dibinātām biedrībām vai nodibinājumiem bet caur Sabiedrības integrācijas fondu. Arī šos priekšlikumus komisijas deputāti neatbalstīja.
LETA jau vēstīja, ka likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.
Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.
Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.
Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju – Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.
Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.
Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.
