Saeimas komisija nolemj prasīt naudu “Dvēseļu putenim” 2
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neņems vērā Filmu padomes iebildumus un no valsts budžeta līdzekļiem prasīs finansējumu filmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanai, pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).
Komisijas lēmums ir “Studijai F.O.R.M.A.” spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanas un filmēšanas pirmajam posmam nākamgad prasīt 938 699 latus, bet 2015.gadam – 920 275 latus. Tomēr par finansējuma apmēru vēl var diskutēt, uzsvēra Druviete. Filmu padome norādījusi, ka teju viens miljons latu ir gandrīz līdzvērtīgs visam Latvijas filmu nozares finansējumam kopumā.
“Mēs esam pauduši atbalstu konkrētai filmai un producentu grupai, un šis priekšlikums ir Saeimas budžeta komisijā. Var diskutēt par summu, cik no valsts budžeta līdzekļiem būtu iespējams atvēlēt filmai. Bet mūsu nostāja ir skaidra, šis ir projekts, ko mēs redzam kā Latvijas simtgades piemiņu,” viņa sacīja.
Vienlaikus Druviete norādīja, ka filmas mākslinieciskā koncepcija ir autoru ziņā un komisija par tās saturu nekādus priekšlikumus neizteiks.
Savukārt Filmu padome lūdza filmas projektam “Dvēseļu putenis” paredzēto finansējumu iekļaut Kultūras ministrijas budžeta Jaunās politikas iniciatīvas apakšprogrammās “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” vai “Latvijas filmu daudzveidības veicināšana”, kas ļautu finansējumu sadalīt atbilstoši Filmu likumā noteiktai kārtībai, publisko finansējumu piešķirot atklāta un visiem pieejama konkursa kārtībā.
Filmu padome ir konsultatīva institūcija, kas darbojas kā kultūras ministra padomdevējs, padomē darbojas vienpadsmit profesionāļi no dažādām Latvijas filmu nozares jomām.
Darbu pie spēlfilmas pēc Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” motīviem iecerēts pabeigt 2015.gadā un pie skatītājiem filma varētu nonākt tā paša gada beigās. Paredzēts, ka filmas scenārijs tiks pabeigts līdz šā gada beigām, pēc tam būs iespēja ar filmas veidolu iepazīties tuvāk. Spēlfilma “Dvēseļu putenis” būs stāsts par latviešu tautas pašcieņas dzimšanu, kuru caurvij Vanagu ģimenes jaunākā dēla dzīvesstāsts laika posmā starp diviem – 1915. un 1920.gada – pavasariem.
