Saeimas komisija nemaina ieceri apvienot Mārupi un Babīti vienā novadā 0
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumus, kas būtu paredzējuši saglabāt Mārupi un Babīti kā atsevišķus novadus.
Vienās domās ar opozīciju ir arī abu novadu vadība, kas iebilst apvienošanas plānam.
Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) joprojām paredz Mārupes un Babītes novadu apvienošanu vienā Mārupes novadā.
Par šo novadu neapvienošanu priekšlikumus bija iesnieguši deputāti Viktors Valainis (ZZS) un Sergejs Dolgopolovs (S). Valainis prasīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sniegt detalizētāku, nevis vispārīgu argumentāciju abu novadu apvienošanai. Pēc šī jautājuma izskatīšanas, deputāts secināja, ka VARAM to nav spējusi sniegt.
Pamatojot jaunā Mārupes novada veidošanu, apvienojot pašreizējos Mārupes novadu un arī Babītes novadu, VARAM pārstāvis skaidroja, ka pašvaldību apvienošana ir nepieciešama, lai vietvaras, kurām pašlaik ir mazāks iedzīvotāju skaitu, savas funkcijas varētu veikt efektīvāk un par to liecinot ar Latvijas Bankas veiktie secinājumi. Izveidojoties 30 000 iedzīvotāju novadam, līdzšinējās pašvaldības varētu efektīvāk veikt savas funkcijas un attīstīt uzņēmējdarbību, uzskata ministrijā.
Smieklus uz brīdi raisīja VARAM pārstāvja izteiktā replika par kādu reģionālo vietu: “vai kā tā pareizi saucas”.
VARAM pārstāvis arī norādīja, ka Babītes novada vidusskolā ir 105 bērni, kas ir mazāk nekā paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadlīnijas, tāpēc jaunais novads ļaus efektivizēt arī skolu tīklu. Tomēr Babītes novada priekšsēdētājs Andrejs Ence (RA), kurš kopā ar novada pašvaldību iebilst pret novadu apvienošanu, prognozēja, ka nākamgad noteikti tiks pārsniegts atbilstoši IZM vadlīnijām nepieciešamais 120 bērnu skaits.
Pret novadu apvienošanu iebilst arī Mārupes pašvaldības dome, kuras priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (ZZS) norādīja, ka VARAM neesot snieguši pētījumus un argumentus, kas pamatotu, ka jaunajā novadā uzlabosies iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte. Tāpat arī nav pieejama informācija, ka pašreizējo pakalpojumu kvalitāte būtu slikta un kas būtu jāuzlabo, pauda Bojārs.
Abu pašvaldību pārstāvji un atsevišķi Saeimas opozīcijas deputāti vērsa uzmanību, ka starp abiem novadiem ir liels mežs un purvi. Bojārs piebilda, ka ar sabiedrisko transportu nevarētu nokļūt no viena novada pierobežas uz otra novada pierobežu. Viņš akcentēja, ka gan Mārupe, gan Babīte ir pašpietiekamas pašvaldības, kurās pieaug iedzīvotāju skaits.
Arī Ence akcentēja, ka Babītes novada pašvaldība ir pati spējīga funkcionēt, savukārt VARAM neminot nevienu skaidru argumentu, kāpēc nepieciešama novadu apvienošana. “Drīzāk vienu lietu no ministrijas paustā par pašvaldības darbiniekiem var uztvert kā apvainojumu, jo Babītes novadā ir kvalificēti speciālisti,” pauda Ence.
Kā ziņots, ATR paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības.
Pašlaik nemaina ieceri par jauno Ķekavas novadu, bet pieļauj diskusijas turpināšanos
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vairākums šodien noraidīja opozīcijas priekšlikumus par Ķekavas un Baldones neapvienošanu jaunajā Ķekavas novadā.
Reizē nolemts, ka vēl uz atsevišķu komisijas sēdi, kurā tiktu skatīts Zemgales novadu sadalījums, tiks aicināti Baldones novada, Iecavas novada un Vecumnieku novada pārstāvji, lai skatītu priekšlikumu par Baldones un Iecavas novadu, kā arī Vecumnieku pagasta apvienošanu atsevišķā novadā. Tas būtu kā alternatīvs piedāvājums jaunajam Ķekavas novadam.
Tomēr komisijas sēdē neiezīmējās, cik liela ir iespēja, ka šajā vēl gaidāmajā sanāksmē varētu atbalstīt alternatīvo risinājumu.
Kā ziņots, konceptuāli atbalstītā administratīvi teritoriālā reforma paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības.
