Saeimas komisija neatbalsta tiesību atņemšanu 21
Saeimas Juridiskā komisija pagaidām neatbalsta grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas ieviestu iespēju atņemt uz laiku autovadītāja tiesības par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā (km/h).
Komisija pirms otrā lasījuma šodien bija sarīkojusi sēdi, kurā skatīja Iekšlietu ministrijas (IeM) un Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumus par sankcijām par braukšanas ātruma neievērošanu. Piemēram, SM priekšlikums paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 5 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, piemērotu brīdinājumu transportlīdzekļa vadītājam.
Tāpat SM priekšlikums paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 6 līdz 10 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, piemērotu brīdinājumu vai desmit eiro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam.
Patlaban likums paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam piemēro brīdinājumu.
IeM priekšlikums paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 km/h līdz 40 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, piemērotu 80 eiro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam un varētu piemērot arī tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku no viena līdz trim mēnešiem.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” vairākās dienās tika savākti tūkstošiem parakstu pret priekšlikumu, kas paredzētu tiesību atņemšanu par braukšanas ātruma pārsniegšanu par vairāk nekā 30 km/h.
Uz sēdi uzaicinātais režisors un TV raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots izteicās, ka portālā “Manabalss.lv” tūkstošiem cilvēku ir parādījuši, ka viņiem šis priekšlikums nepatīk. Viņa skatījumā, pēc fotoradaru izvietošanas vadītāji sāka ļoti ievērot satiksmes noteikumus un šajās vietās negadījumu skaits būtiski samazinājās. Sabiedrība jūtot, ka “šo vienošanos ir izpildījusi”.
Timrots spekulēja, ka priekšlikums par tiesību atņemšanu totāli sagrautu soda punktu sistēmu, jo šī sistēma tika radīta, lai izķertu regulāros pārkāpējus. “Tagad priekšlikums, ka jebkurš pie pirmās reizes nejauši neredzot zīmi brauks ar plus 30 km/h un viņam par to atņems vadītāja apliecību, tas totāli sagrauj ticību valstij un ilgi būvēto soda punktu sistēmu,” pauda Timrots. Tā vietā Timrots aicināja domāt par plašāku policistu redzamību uz ceļiem.
Arī komisijas loceklis Vilis Krištopans (PLL) pauda kritiku IeM priekšlikumam, jo vadītāji varot nejauši nepamanīt ātruma ierobežošanas zīmes un tā rezultātā zaudēt tiesības, kas dažu profesiju pārstāvjiem nozīmētu arī zaudēt darbu, jo viņiem nepieciešama automašīna savu pienākumu veikšanai.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks komisijā norādīja, ka pētījumi par ātruma pārsniegšanu un negadījumu sekām ir daudz, jo ātrums ietekmē negadījuma sekas. Aksenoks vērsa uzmanību – ja vidējais ātrums jebkurā vietā samazināsies par 6 km/h, tad izdosies nosargāt daudzu cilvēku dzīvības.
“Jau šobrīd ir noteikts, ka nedrīkst vispār pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Tomēr cilvēki uztver, ka likums ir spēkā tikai tad, ja par to paredzēts sods, bet tagad par nelieliem pārkāpumiem tāda īsti nav,” uzsvēra Aksenoks.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis komisijā mierināja, ka daudzi nav sapratuši priekšlikumu būtību. Priekšlikums paredz, ka
tiesību izmantošanas aizliegums uz laiku nav obligāts nosacījums pie pirmās pārkāpuma reizes. Tas kalpotu kā izvēles papildus sods un to noteiktu, piemērojot kopējo sodu.
Attiecībā uz soda punktu sistēmu Jančevskis vērsa uzmanību, ka patlaban par ātruma pārkāpumu no 31 -40 km/h ir paredzēti divi soda punkti. Lai anulētu apliecību, nepieciešami 16 soda punkti, kas nozīmē, ka vadītājam astoņas reizes ir rupji jāpārkāpj atļautais braukšanas ātrums.
Jančevskis vērsa uzmanību, ka Igaunijā vadītāja apliecību var atņemt uz laiku līdz sešiem mēnešiem par ātruma pārsniegšanu, sākot no 21 km/h pārsnieguma, un uz 12 mēnešiem no pārkāpuma par 41 km/h.
Patlaban Ceļu satiksmes likums paredz, ka tiesību atņemšanas sankcija iestājas, ja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana pieļauta no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā.
Nākamā Juridiskās komisijas sēde par minētajiem jautājumiem varētu notikt janvārī.
LETA jau rakstīja, ka iepriekš Saeimas atbildīgā apakškomisija bija atbalstījusi attiecīgo IeM priekšlikumu par iespēju uz laiku atņemt tiesības par braukšanu par no 31 kilometriem līdz 40 kilometriem stundā ātrāk nekā atļauts.
Iepriekš tviterī kā pretarguments sodu palielināšanai tika minēta “nesakārtotā situācija” ar iespējām konstatēt, ka ir jau iebraukts apdzīvotā vietā. Dažkārt esot situācijas, ka no apkārtnes uzreiz nav redzams, ka apkārt ceļam ir sākusies apdzīvota vieta, un arī ceļa zīme par apdzīvotās vietas sākšanos var būt slikti pamanāma, piemēram, ja to aizsedz krūmi, norādījis kāds no sociālo tīklu lietotājiem.
