Saeimas komisija noraida priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu 6
Saeimas Juridiskā komisija trešdien neatbalstīja partijas “No sirds Latvijai” (NSL) priekšlikumu, kas paredz grozījumu Satversmē, ar kuriem tiktu mainīta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, virzīšanu skatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Vienlaikus komisija vienojās, ka nepieciešams veidot darba grupu, lai organizētu diskusiju par šo jautājumu, kas vainagotos ar alternatīva likumprojekta izstrādi. Darba grupas formātu plānots apspriest kādā no sēdēm.
Komisijas deputāti trešdien norādīja uz NSL iesniegtā likumprojekta slikto kvalitāti, kas bijis iemesls tam, ka daļa deputātu nebija gatavi to atbalstīt.
Likumprojekta apspriešana izraisīja spraigas diskusijas, novēroja aģentūra BNS.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien sāka skatīt likumprojektu, kas paredz Satversmē izdarīt grozījumus, lai Valsts prezidentu ievēlētu tauta.
Likumprojektu izstrādājusi NSL, to parakstījušas arī visas pārējās Saeimas frakcijas, izņemot koalīcijas vadošo partiju “Vienotība”.
Latvijas Satversmē paredzēts izdarīt grozījumus, atbilstoši kuriem prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere iepriekš norādīja, ka likumprojekts ir nepilnīgs. Viņa vērsa uzmanību uz pretrunu saistībā ar termiņu, uz kādu prezidentu ievēlē.
“Likumprojekta iesniedzēji paredz grozīt Satversmes 36. un 35.pantu. Satversmes 35.pantā ir noteikts termiņš, uz kādu prezidents tiek ievēlēts. Spēkā esošā redakcija noteic, ka termiņš ir četri gadi, bet likumprojekta iesniedzēji rosina noteikt, ka termiņš būtu pieci gadi. Tomēr Satversmē vēl ir 39.pants par atkārtotu prezidenta ievēlēšanu, kas noteic, ka pilnvaru termiņš nevar pārsniegt astoņus gadus,” paskaidroja Meistere.
Viņa pastāstīja, ka vispirms notiks balsojums par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai un to varēs izdarīt ar vienkāršu balsu vairākumu. Pēc tam likumprojekts Saeimas sēdē tiks izskatīts pirmajā lasījumā, kur jau būs nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.
Meistere uzsvēra, ka atbilstoši 76.Satversmes pantam komisijās, izskatot attiecīgos grozījumus, nevar grozīt citas pamatlikuma normas kā tikai tās, kas ir sākotnējā likumprojektā. Viņa pieļāva, ka likumprojekta iesniedzēji ir bijuši vienkārši neuzmanīgi. “Es nevaru saskatīt nekādu racionālo graudu, ka 39.Satversmes pants apzināti netiktu grozīts,” teica Juridiskā biroja pārstāve.
Grozījumi paredz, ka “Valsts prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka sevišķs likums”. Tas ir 35.pants, kurā pašlaik sacīts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Likumprojekta iesniedzēji 36.pantu iesaka svītrot. Tas paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Saeimas Juridiskā komisija trešdien neatbalstīja partijas “No sirds Latvijai” (NSL) virzīto priekšlikumu, kas paredz grozījumu Satversmē, ar kuriem tiktu mainīta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, virzīšanu skatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Vienlaikus komisija vienojās, ka nepieciešams veidot darba grupu, lai organizētu diskusiju par šo jautājumu, kas vainagotos ar alternatīva likumprojekta izstrādi. Darba grupas formātu plānots apspriest kādā no sēdēm.
Komisijas deputāti trešdien norādīja uz NSL iesniegtā likumprojekta slikto kvalitāti, kas bijis iemesls tam, ka daļa deputātu nebija gatavi to atbalstīt. Likumprojekta apspriešana izraisīja spraigas diskusijas, novēroja aģentūra BNS.
NSL Saeimas deputāts Ringolds Balodis, diskutējot par Satversmes grozījumiem norādīja, ka, ja tiek runāts par tautas vēlētu prezidentu, tad šī diskusija ir saistīta ar pilnvaru apjomu. “Paskatoties visas iepriekšējās diskusijas, tās ir saistītas ar pilnvarām. Rezultātā visi vienojas, ka nevar izspriest, kādas tās pilnvaras būs un jautājums liekams malā. Tā tas parasti notika,” teica Balodis.
Šobrīd grozījumu autori vēlas panākt to, ka veidojas skaidra diskusija par prezidenta pilnvarām. “Tāpēc mēs šo jautājumu atvērām, necerot uz to godu, ka mēs būsim izstrādātāji, jo esam neliela pārstāvniecība parlamentā. Mūsuprāt jāveido diskusija starp lielākām partijām un mazākām partijām,” klāstīja NSL pārstāvis. Balodis pauda pārliecību, ka tādējādi tiktu izspriests, kādas pilnvaras varētu tikt piešķirtas tautas vēlētam prezidentam. Viņš akcentēja nepieciešamību pēc alternatīva likumprojekta radīšanas, vai arī Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas izveides, vai arī darba grupas radīšanas, kas strādātu pie šiem jautājumiem.
Tikmēr Andrejs Judins (“Vienotība”) grozījumu autoriem vaicāja – kāds ir bijis iemesls, kādēļ iesniegts likumprojekts, kas nesaskan ar vismaz diviem Satversmes punktiem. “Vai tā ir nejaušība? Vai jūs gribējāt diskusiju par atbilstību Satversmei?” jautāja Judins.
Balodis viņam norādīja, ka likumprojekta iesniegšana ir saistīta ar stratēģiju, lai piespiestu tos klausīties, kuri apzināti ignorē diskusiju par tautas vēlētu prezidentu. “Šajā gadījumā stāsts ir tikpat sens kā Latvijas republika. Vienā no saviem zinātniskajiem rakstiem es šo jautājumu nosaucu par fantomu. Valsts prezidents kā fantoms – viņš visu laiku apkārt staigā,” pauda NSL Saeimas deputāts, uzsverot, ka vēlas nopietnu juridisko diskusiju.
Savukārt Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) atgādināja, ka bieži vien juristiem tiek teikts, ka svarīgi ir tas, ka visu nekad nevar zināt un, ka jāatzīst savas kļūdas. “Ārstu kļūdas un juristu kļūdas maksā ļoti dārgi. Tieši arī šajā situācijā mani pārsteidz tas, ka stūrgalvīgi mēģina pateikt, ka likumprojekts ir labs un tajā nav kļūdu. Es uzskatu, ka Saeimas Juridiskajai komisijai tāds brāķis, ar tik acīmredzamām kļūdām nav tālāk virzāms,” teica deputāte. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka diskusija par šo jautājumu ir jāturpina darba grupas formātā.
Juridiskās komisijas deputāti apmainījās viedokļiem par to, kādā formā šis jautājums ir diskutējams – vai tā būtu viedokļu apmaiņa, vai arī darba grupas veidošana. Komisija vienojās, ka nepieciešams veidot darba grupu, jo atsevišķu apakškomisiju Saeimas Juridiskajā komisijā nav iespējams izveidot. NSL iesniegtā likumprojekta, kas paredz izdarīt Satversmē grozījumus, lai ļautu prezidentu ievēlēt tautai, virzīšanu uz parlamentu pirmajā lasījumā atbalstīja trīs deputāti, bet četri bija pret.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien sāka skatīt likumprojektu, kas paredz Satversmē izdarīt grozījumus, lai Valsts prezidentu ievēlētu tauta.
Likumprojektu izstrādājusi NSL, to parakstījušas arī visas pārējās Saeimas frakcijas, izņemot koalīcijas vadošo partiju “Vienotība”.
Latvijas Satversmē paredzēts izdarīt grozījumus, atbilstoši kuriem prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka likumprojekts ir nepilnīgs. Viņa vērsa uzmanību uz pretrunu saistībā ar termiņu, uz kādu prezidentu ievēlē.
“Likumprojekta iesniedzēji paredz grozīt Satversmes 36. un 35.pantu. Satversmes 35.pantā ir noteikts termiņš, uz kādu prezidents tiek ievēlēts. Spēkā esošā redakcija noteic, ka termiņš ir četri gadi, bet likumprojekta iesniedzēji rosina noteikt, ka termiņš būtu pieci gadi. Tomēr Satversmē vēl ir 39.pants par atkārtotu prezidenta ievēlēšanu, kas noteic, ka pilnvaru termiņš nevar pārsniegt astoņus gadus,” paskaidroja Meistere.
Viņa pastāstīja, ka vispirms notiks balsojums par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai un to varēs izdarīt ar vienkāršu balsu vairākumu. Pēc tam likumprojekts Saeimas sēdē tiks izskatīts pirmajā lasījumā, kur jau būs nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts.
Meistere uzsvēra, ka atbilstoši 76.Satversmes pantam komisijās, izskatot attiecīgos grozījumus, nevar grozīt citas pamatlikuma normas kā tikai tās, kas ir sākotnējā likumprojektā. Viņa pieļāva, ka likumprojekta iesniedzēji ir bijuši vienkārši neuzmanīgi. “Es nevaru saskatīt nekādu racionālo graudu, ka 39.Satversmes pants apzināti netiktu grozīts,” teica Juridiskā biroja pārstāve.
Grozījumi paredz, ka “Valsts prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka sevišķs likums”. Tas ir 35.pants, kurā pašlaik sacīts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Likumprojekta iesniedzēji 36.pantu iesaka svītrot. Tas paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
