Saeimas komisija neatbalsta akcīzes nodokļa palielināšanu biodīzeļdegvielai 0
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien sēdē, vairākumam deputātu atturoties, neatbalstīja valdības priekšlikumu atcelt samazinātās akcīzes likmes biodīzeļdegvielai.
Komisija šodien sēdē skatīja grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Jolanta Krastiņa skaidroja, ka grozījumos paredzēts precizēt biodīzeļdegvielas definīciju. Pašreiz likumā ir pieminēta tikai no rapšu sēklām iegūta biodīzeļdegviela, bet rosinājums paredzēja to aizstāt ar vārdiem “biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas”.
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai grozījumi paredz atcelt samazinātās akcīzes likmes. Ja pašreiz rapšu sēklu eļļai, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu, un biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas, nodokļa likme ir 0, tad grozījumi paredz, ka biodīzeļdegvielai nodokli aprēķina pēc likmes 330 eiro par 1000 litriem. Krastiņa skaidroja, ka valsts atbalsts rapšu sēklu eļļas biodīzeļdegvielai būtu jāsaskaņo ES, bet pašreiz Latvijā ražotās biodīzeļdegvielas neatbilst ilgtspējas kritērijiem. Turpinot tām piešķirt samazinātu akcīzes likmi, Latvija varētu sagaidīt sankcijas no ES par nepamatotu atbalstu.
Tāpat grozījumi paredz atcelt samazinātās nodokļu likmes biokurināmajiem un ieviest vienotu likmi biokurināmajiem neatkarīgi no biodegvielas piejaukuma daudzuma.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis teica, ka likumā ir jāmaina biodīzeļdegvielas definējums, jo pašreiz tajā neietilpst otrās paaudzes dīzeļdegviela.
“Mums ir jāvadās pēc ES kopējām nostādnēm. Ja mēs pašreiz negrozām likumu, mēs riskējam ar konsekvencēm no ES, jo mēs veicam nesankcionētu valsts atbalstu,” teica Miezainis.
Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas pārstāvis teica, ka šāda nodokļu politikas maiņa ievērojami pasliktinās konkurenci Latvijas ražotājiem un biodīzeļdegvielas tirdzniecības apjomus Latvijā.
Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs norādīja, ka akcīzes nodokļa palielināšanu biodīzeļdegvielai spēcīgi izjutīs mazie lauksaimnieki, kuri savās ražotnēs izmanto kurināmo degvielu. Šķeldas katlu vai atjaunojamo energoresursu ražotņu ierīkošana prasītu lielas investīcijas.
Viņš uzsvēra, ka ZM nav pieņemami, ka vienādas nodokļu likmes būs gan pirmās, gan otrās paaudzes biodīzeļdegvielai, jo Latvijā ir iespēja ražot biodīzeļdegvielu no rapšu eļļas, savukārt otrās paaudzes dīzeļdegvielas ražotnes Latvijā vēl nav.
Arī biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis pauda bažas, ka lielākie cietēji būs lauku uzņēmēji, kas gribētu pieslēgties “Rīgas siltumam” un izmantot dabasgāzi, bet ne visur tas ir pieejams un iespējams. Tas būtu sitiens pa kabatu mazajiem uzņēmējiem.
EM pārstāvis vēlreiz norādīja, ka saglabājot esošo sistēmu, tas būs ar ES nesaskaņots valsts atbalsts, kas var rezultēties sankcijās.
Savukārt biodīzeļdegvielas ražotāja “Bio-Venta” valdes loceklis Indulis Stikāns stāstīja, ka no savas puses jau ilgstoši bijuši gatavi pierādīt savas ražotās biodīzeļdegvielas atbilstību ilgtspējas prasībām, tomēr Latvijā nebija sakārtota likumiskā bāze, lai to pierādītu. Viņš norādīja, ka atbalsta biodīzeļdegvielas definīcijas paplašinājumu likumā, tomēr ir vajadzīgs pārskatīt akcīzes likmes, jo nav pieņemami, ka biodegvielai ir lielāka nodokļu likme nekā fosilajai degvielai.
Deputāti jautāja EM, ar cik lielāk sankcijām no ES Latvijai būtu jārēķinās, neizpildot prasības. Ministrijas pārstāvis norādīja, ka iespējams Eiropas Komisija vērtētu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, kas nosacīti varētu nozīmēt atbalsta periodā neiegūtās kopsummas atgūšana no labuma guvējiem. Tas ir aptuveni 100 000 eiro gadā un periodā kopš 2014.gada kopā veido ap 500 000 eiro.
Sēdes noslēgumā pieci deputāti nobalsoja par likuma grozījumiem, bet septiņi atturējās, rezultātā grozījumu likumā “Par akcīzes nodokli” neguva atbalstu.
