Saeimas komisija konceptuāli atbalsta čekas maisu “norakšanu” vēl 30 gadus 7
Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākums šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Nacionālās drošības komisijas (NDK) rosinātos likuma grozījumus, no kuriem izriet, ka vēl 30 gadus netiks publiskoti “čekas maisi” jeb informācija par personu sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK).
To, ka grozījumi paredz arī nepubliskot “čekas maisus” vēl 30 gadus, iepriekš aģentūrai LETA norādīja NDK priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP). Viņš skaidroja – ja pašlaik likumā noteiktais termiņš netiks pagarināts, var sākties juridisks haoss un cilvēki, kas to vēlēsies, atradīs iespēju, lai panāktu, ka materiāli par sadarbošanos ar VDK kļūtu publiski pieejami.
Vaicāta par Zatlera pausto, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) norādīja, ka par šo jautājumu komentārus nesniegs.
Saistībā ar šo normatīvo aktu ir 17 citi likumi ar ierobežojumiem attiecīgajām personām. Gan Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V), gan Zatlers norādīja, ka šajos likumos ir atšķirīgs juridiskais regulējums un ierobežojumiem nav vienots formulējums.
NDK no valdības viedokli pārstāvošās Tieslietu ministrijas saņēmusi skaidrojumu, ka lielākajā daļā 17 likumos minētie ierobežojumi ir turpināmi un nav atceļami.
Čepāne komisijas sēdē norādīja, ka ne visās bijušajās komunistiskajās valstīs ir brīvi pieejama informācija par attiecīgo dienestu aģentiem un cilvēkiem, kas ar šiem dienestiem sadarbojās.
Gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis pauda uzskatu, ka “čekas maisos” esošā informācija vairāku iemeslu dēļ nav publiskojama.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis ir Juridiskajai komisijai piedāvājis alternatīvu likumprojektu. Tas gan šodien saņēma ģenerālprokurora kritiku kā juridiski nekorekti izstrādāts.
Komisijas sēdē jurists Linards Muciņš, kurš pēc neatkarības atgūšanas bija viens no atbildīgajiem par VDK lietu pārņemšanu, dalījās atmiņās par “čekas” kartotēkas pārņemšanu. Viņš pastāstīja, kā šīs darbības tika veiktas, cita starpā, minot, ka dokumenti atradās divos maisos un divos diplomātos. No tā arī radies nosaukums “čekas maisi”, piebilda Muciņš.
Likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 17.pants pašlaik nosaka, ka pēc 20 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu.
Likuma grozījumi paredz 20 gadus aizstāt ar 50 gadiem, tādējādi par 30 gadiem pagarinot personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņu. Vēl 30 gadus paliktu spēkā kārtība par sadarbības fakta konstatēšanu sevišķajā kārtībā un par lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izskatīšanu tiesā.
Likumprojekts sagatavots, lai saglabātu likumā noteiktā ierobežojuma nepārtrauktību, nosakot termiņa pagarinājumu uz 50 gadiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums par termiņa pagarinājumu ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, uzskata atbildīgā komisija.
Ņemot vērā to, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitāro seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošā informācija ir nepilnīga, publicējot šādus datus par personām, nezinot, kādu noziegumu atklāšanā personas ir piedalījušās, tiks radīts šo personu personiskās dzīves neaizskaramības un fiziskās drošības apdraudējums. Iespējamais sabiedrības ieguvums personu datu publiskas izmantošanas gadījumā nebūs samērojams ar konkrēto indivīdu aizskartajām tiesībām.
Nosakot termiņa pagarinājumu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai, personai tiks saglabāta iespēja pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību TSDC rīcībā, izmantojot likumā noteikto kārtību. Tiks saglabātas tiesības personai griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.
Gatavojot likumprojektu, NDK sēdēs piedalījās un tika uzklausīti Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, SAB TSDC, Drošības policijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.
Līdz ar šiem grozījumiem būs jāveic attiecīgi grozījumi arī Repatriācijas likumā un republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, norādīja NDK.
