Saeimas komisija atbalstījusi deklarāciju par britu tiesībām Latvijā pēc “Brexit” 0
Saeimas Ārlietu komisija šodien atbalstīja deklarācijas projektu par Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc “Brexit”.
Deklarācijā teikts, ka Saeima seko notikumiem saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un uzsver Lielbritānijas sakārtotas izstāšanās nozīmi.
Lielbritānija ir un paliks nozīmīga Latvijas partnere un sabiedrotā, teikts deklarācijas projektā, uzsverot, ka tāpēc Saeima vēlas pēc iespējas ciešu sadarbību ar to, īpaši iedzīvotāju tiesību, drošības, aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, mobilitātes un izglītības jautājumos.
Dokumenta projektā teikts, ka Saeima plāno apliecināt, ka Latvijas Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, nodrošinās iespējami labvēlīgus uzturēšanās un darba nosacījumus arī tad, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES notiks bez vienošanās.
Vienlaikus Latvija vēlētos sagaidīt līdzvērtīgi labvēlīgu Lielbritānijas attieksmi pret Latvijas pilsoņiem šajā valstī.
Seima plāno aicināt Ministru kabinetu sagatavot nepieciešamos grozījumus Latvijas tiesību aktos, lai pielāgotos pārmaiņām, kas gaidāmas pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tiesību aktos izdarāmajos grozījumos tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kuri līdz 2019.gada 29.martam būs likumīgi uzturējušies Latvijā, vajadzētu noteikt pārejas periodu uzturēšanās tiesību pārreģistrācijai līdz 2020.gada 31.decembrim.
Lielbritānijas pilsoņiem, kuri līdz 29.martam būs likumīgi uzturējušies Latvijā, sociālās drošības jomā būtu joprojām jāpiemēro labvēlīga attieksme attiecībā uz personu tiesībām un pienākumiem.
Komisija faktiski bez debatēm nolēma lēmumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā. Tas varētu notikt jaunnedēļ.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES balsojumā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
Balsojumā pret Mejas panākto vienošanos opozīcijai pieslējās 118 premjeras pārstāvēto toriju, un normālā situācijā pēc šādas graujošas sakāves uzreiz sekotu premjera demisija.
Tomēr Meja uzreiz pēc balsojuma lika noprast, ka viņa amatu negrasās pamest.
Premjerministre piedāvāja sākt starppartiju konsultācijas par turpmāko rīcību “Breksita” nodrošināšanai.
Turklāt nākamajā dienā Mejas valdība izturēja neuzticības balsojumu parlamentā, jo par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.
Latvijas Ārlietu ministrija janvāra sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.
ĀM iepriekš brīdinājusi – ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
