Saeimas komisija atbalsta priekšlikumu liegt VID strādāt par nepatiesām ziņām amatpersonas deklarācijā sodītos 1
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem nevarēs strādāt cilvēki, kuri valsts amatpersonas deklarācijā snieguši nepatiesas ziņas par mantisko stāvokli.
Atbalstot grozījumus likumā par VID izskatīšanai otrajā lasījumā, deputāti piekrita papildināt prasības, kādām jāatbilst dienesta ierēdņiem.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras (ZZS) iesniegtais un komisijas atbalstītais priekšlikums paredz noteikt, ka VID ierēdnis nevarēs būt cilvēks, kurš sodīts par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, piemērojot papildsodu – liegumu ieņemt valsts amatpersonas amatu. Tāpat VID ierēdņi nedrīkst būt sodīti par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā par darījumu vai par mantisko stāvokli apmērā, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Šo normu varēs piemērot tikai par pārkāpumiem, kas tiks veikti pēc tam, kad likuma izmaiņas būs stājušās spēkā. Likumprojekts vēl otrajā un trešajā lasījumā jāizskata Saeimas sēdē.
Kā komisijas sēdē skaidroja VID pārstāvji, šāds priekšlikums izmaiņām likumā saistīts ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par dienesta darbinieku amatpersonu deklarācijām. Savukārt opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) pauda, ka šis skandāls nebija saistīts ar nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijās, bet tieši pretēji – ar “aizdomīgi patiesu” informāciju. Līdz ar to piedāvāts izmaiņas to neietekmēs un “ķezu, kurā iekāpis VID, nemainīs”.
Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāvji uzsvēra, ka šādas izmaiņas būtu jāattiecina uz visiem ierēdņiem, tātad tās vajadzētu ietvert Valsts civildienesta likumā. Šādam viedoklim piekrita arī vairāki deputāti.
Piemēram, bijusī Ministru prezidente, deputāte Laimdota Straujuma (V) sacīja, ka šāda prasība būtu jāpiemēro visiem ierēdņiem. Viņa arī izteicās par VID ierēdņu rotāciju uz citām iestādēm. Politiķe pauda viedokli, ka rotācija varētu šķist aizdomīga, jo nav nepieciešams pārvest uz citu iestādi cilvēku, kurš, iespējams, ir negodprātīgs.
Savukārt Putra uzsvēra, ka negodprātīgus VID darbiniekus nerotēs uz citām iestādēm. Viņš skaidroja, ka rotācija saistīta ar vispārējo risku mazināšanu, bet negodprātīgi darbinieki būtu jāatlaiž.
Deputāti vienojās, ka turpinās diskusijas par šīs papildu prasības attiecināšanu uz visiem ierēdņiem.
Kā ziņots, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) iesniegusi Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, pār kuriem krīt šaubu ēna un ir aizdomas par negodprātīgu rīcību.
Finanšu ministre uzdevusi Pētersonei līdz 1.maijam nodrošināt, lai tie darbinieki, uz kuriem kritusi nopietna aizdomu ēna, vairs nestrādātu VID struktūrās.
Reizniece-Ozola arī uzdevusi veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju. Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.
