Saeimas komisija atbalsta, ka “atturas” balsojumu nepieskaita Saeimas kvorumam 0
Saeimas Juridiskā komisija ar nelielu balsu pārsvaru atbalstījusi priekšlikumus, kas paredz atteikties no “atturēšanās” balsojumu ņemšanas vērā Saeimas kvorumā.
Atbalstīti deputātu Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema savulaik katra atsevišķi iesniegtie rosinājumi, ka par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši “par” vai “pret”.
Pašlaik deputāti, kuri balsojumā “atturas”, tiek skaitīti kā balsojuma dalībnieki un balsojumā iznākumā šīs viņu valsis tiek rēķinātas kā balsis “pret”.
Ņemot vērā nelielo balsu atšķirību komisijas sēdē, pagaidām nav zināms, kāds šajā jautājumā būs gala lēmums Saeimā, kad parlamenta skatīšanā nonāks grozījumi parlamenta Kārtības rullī.
Komisija šodien atbalstīja saistītu normu, kas paredz, ja “par” un “pret” balsis būs sadalījušās vienādi, jānotiek pārbalsošanai.
Gobzems iepriekš sava priekšlikuma pamatojumā norādīja, ka atturēšanās no balsošanas ir pretrunā ar Saeimas locekļa pamatuzdevumu – pieņemt lēmumus. Izmaiņas jāveic nolūkā veicināt parlamentāriešu spēju pieņemt lēmumus, kā arī tāpēc, ka atturēšanās balsojumā slēpti dublē balsojumu “pret”, viņš skaidroja.
Kaimiņš savā agrāk iesniegtajā pamatojumā arī uzsvēra, ka pašlaik balsu sadalījumā “atturas” balsojums tiek pieskaitīts balsojumam “pret”.
“Šāda kārtība maldina sabiedrību par deputāta patieso nostāju pret balsojamo priekšlikumu,” grozījumu nepieciešamību pamatoja politiķis. Deputāts norādīja, ka, ja parlamentārietis dažādu iemeslu dēļ nevēlas paust skaidru nostāju “par” vai “pret” attiecīgo priekšlikumu, viņam ir iespēja nepiedalīties balsošanā.
Sabiedrība par atklātību “Delna” iepriekš arī bija aicinājusi Saeimas deputātus atbalstīt parlamentā iesniegto vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju parakstus savākušo iniciatīvu un likvidēt balsojumu “atturas”.
“Sabiedrība sagaida, ka viņu ievēlētie deputāti būs aktīvi un atbildīgi – spēs izšķirties par pozīciju konkrētos jautājumos un skaidros lēmumus publiski. Balsojumā atturoties deputāti demonstrē pasivitāti un izvairās no skaidrojumiem, bet sabiedrībā tas vairo neizpratni par politisko procesu un rada neuzticību politiķiem,” 2017.gadā pauda “Delnas” pārstāvji.
Argumentāciju par labu tam, lai atteiktos no balsojumiem “atturas” “Delnas” pārstāve pauda arī šodien komisijas sēdē, norādot uz visu statistiku, piemēram, to, ka visvairāk “atturas” partijas “Saskaņa” deputāti. Viņa atzina, ka tam var būt arī objektīvi iemesli, bet var būt arī situācija, ka deputāts neatbalsta iniciatīvu, bet savu nostāju paslēpj aiz balsojuma “atturos”.
Deputātu uzdevums ir pārstāvēt vēlētāju intereses, bet, balsojot “atturos”, rodas jautājums, vai parlamentārieši dara savu darbu un vai tiešām iesaistās lēmumu izskatīšanā, uzsvēra biedrības pārstāve.
Savukārt “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins “Delnai” retoriski vaicāja, vai atturēšanās balsojumā “ir kāds noziegums” un norādīja, ka viņam rodas iespaids, ka ir vēlme sašaurināt deputātu izvēles iespējas. Politiķis norādīja, ka ir situācijas, kad koalīcijas pārstāvji iesniedz likumprojektu, ar ko ir iespēja iepazīties vien trīs līdz septiņas minūtes. Šādā gadījumā arī deputāti balsojumā atturas, jo nav īsti zināms, par ko notiek lemšana, viņš teica.
Agešins piebilda, ka atšķirībā no “Delnas” pārstāvjiem, “mums ir mandāts no tautas”. Viņš pauda, ka “nākamais būs aizliegums balsot “pret”” un aicināja uz dzīvi neskatīties melnbaltos toņos, sakot, ka daba ir ļoti daudzveidīga.
Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) pauda, ka, lai gan tas nebūs populāri, tomēr viņš atbalsta iespējas atturēties balsojumā saglabāšanu, jo esot situācijas, kad ir iesniegts priekšlikums, kas pēc būtības ir labi domāts, bet nav ļoti labi juridiski izstrādāts. Balsojot “par”, par likuma normu kļūtu juridiski nekorekta norma. Savukārt atturoties balsojumā, deputāts signalizē, ka konceptuāli nav “pret” ideju, bet to vajadzētu uzlabot, skaidroja Iesalnieks.
Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) pauda atbalstu rosinājumam atteikties no iespējas balsojumā atturēties.
Juridiskā komisija vēl turpina darbu pie plašu izmaiņu sagatavošanas Saeimas Kārtības rullī.
