Saeimas komisija atbalsta atļauju, ka Latvijas iedzīvotāji kā brīvprātīgie drīkstēs doties karot Ukrainas pusē 0
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šovakar vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, aģentūrai LETA pastāstīja “Jaunās Vienotības” (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis.
Komisija lūgs Saeimai noteikt likumprojektam steidzamību, kas ļaus to izskatīt tikai divos lasījumos. Plānots, ka Saeima par šo jautājumu lems jau rīt, 28.februārī.
Patlaban problēma ir ar Nacionālās drošības likuma 3.pantu, kur ir uzskaitītas valstis, kuru armijās drīkst dienēt Latvijas pilsonis.
Patlaban Nacionālās drošības likumā teikts, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā, izņemot gadījumu, kad Latvijas pilsonis dienē Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī izņemot gadījumus, kad Latvijas pilsonis dienē tādā dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
Šo sarakstu ar valstīm, kurās Latvijas iedzīvotāji var dienēt, plānots papildināt ar Ukrainu.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA skaidroja, ka Krimināllikuma 77.prim pants paredz atbildību par karošanu ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, vēršoties pret kādas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību.
Kriminālatbildība draudētu tad, ja persona dotos uz Ukrainu, lai sniegtu atbalstu agresoram Krievijai, mērķtiecīgi vēršoties pret Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību.
Jau ziņots, ka patlaban Krimināllikums par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Saeima šo atbildību noteica 2015.gadā pēc tam, kad vairāki Latvijas iedzīvotāji devās karot Krievijas atbalstīto bandu pusē pret Ukrainas spēkiem.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēc šīs normas pieņemšanas Valsts drošības dienests sāka vairākus kriminālprocesus pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri devās karot Krievijas pusē. Dažas personas pēc atgriešanās Latvijā izdevās notiesāt ar reāliem cietumsodiem, bet pārējie joprojām izsludināti meklēšanā.
LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras tas nav guvis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja Eiropas valstu pilsoņus ar kaujas pieredzi ņemt rokās ieročus un aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas uzbrukumu, vienlaikus kritizējot Rietumvalstis par pārāk lēnu palīdzības sniegšanu.
Viņš arī paziņojis, ka Ukrainā tiek veidots Starptautiskais teritoriālās aizsardzības bataljons, kura sastāvā būs ārzemnieki, kas vēlas pievienoties pretošanās operācijai pret Krievijas okupantiem un pasaules drošības aizsardzībai.
