Saeimas Juridiskais birojs pauž brīdinājumu par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu 0
Lai Rīgas domi atlaistu tiesiski, jābūt iespējai fiksēt pastāvošu likumpārkāpumu, tomēr patlaban pastāvoša likumpārkāpuma nav, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja parlamenta Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis.
Likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu anotācijā norādīts, ka pašvaldība atlaižama, ņemot vērā nespēju pildīt tās funkciju atkritumu apsaimniekošanā.
Līdz ar to tieši
atkritumu apsaimniekošanas jautājums līdz šim ir bijis tas iemesls, ar ko juridiski pamatota nepieciešamība atlaist pašvaldību. Tomēr pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā,
kas nosaka jaunu ārkārtēju situāciju risināšanas regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Kārtība, kas spēkā stāsies 5.februārī paredz, ka pašvaldībai 12 mēnešus pirms līguma ar atkritumu apsaimniekotāju termiņa beigām būs jānodrošina publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūras izsludināšana par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu.
Tāpat, ja pašvaldība pēc līdzšinējā līguma termiņa beigām nebūs noslēgusi jaunu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, pašvaldība līdz jauna līguma noslēgšanai varēs turpināt sadarbību ar līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc līguma termiņa beigām, nosaka grozījumi.
Pašreizējā likuma redakcija neparedz regulējumu pēc ārkārtējas situācijas beigām, kad līgums ar esošo atkritumu apsaimniekotāju ir beidzies, bet jauns līgums nav stājies spēkā.
Ņemot vērā minēto, Saeima ir risinājusi jautājumu, kas saistīts ar atkritumu apsaimniekošanas regulējumu, kas juristu ieskatā faktiski atrisina Rīgas domes atlaišanas likumprojekta anotācijā norādīto problemātiku. Līdz ar to patlaban neesot likumpārkāpuma, par ko Rīgas dome būtu atlaižama.
“Juridiskais birojs jau iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka, ja Saeima atlaiž domi ar pamatu, ka dome nepilda likumu, jābūt pastāvošam pārkāpumam. Tad ir jāsaprot, ko pagaidu administrācija var darīt, lai vērstu situāciju uz labu. Patlaban jau ir izsludināti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Līdz ar to pašlaik pastāvoša likumpārkāpuma nav,” secinājis Danovskis.
Juridiskā biroja pārstāvis tikai norādīja, ka patlaban vienīgais, kas varētu kalpot kā likumpārkāpums, ir dalītā atkrituma vākšanu. Taču, kā norādīja Rīgas domes pārstāvis, minēto tāpat atrisinātu jau izsludinātais iepirkums.
Danovskis tāpat atzina, ka
gadījumā, ka Rīgas dome tiks atlaista un tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesā, varbūtība, ka likums tiktu atzīts par Latvijas likumdošanai neatbilstošu, “ir ļoti augsta”.
Minēto brīdinājumu par likumprojektu atbildībā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neņēma vērā.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirms galīgā lasījuma atbalstīja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.
VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.
Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics.
Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.
Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.
