Saeimas Izglītības komisijā diskusijas raisa Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanas izdevumi 0
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē diskusijas raisīja Ventspils mūzikas vidusskolas apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumi, kuri tiek segti no valsts budžeta.
Šodienas sēdē kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar ministrijas nākamā gada budžetu un sniedza ieskatu par 2021.a un 2022. gada budžetiem. Plašas diskusijas raisīja ministrijas atvēlētais finansējums Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanai 354 309 eiro apmērā.
Puntulis stāstīja, ka Ventspils mūzikas vidusskolas finansējums ir nepieciešams samaksai par telpām, skolas darbības ekspluatācijas un apsaimniekošanas izdevumiem.
Komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu (JV) samulsināja fakts, ka šī ir KM piederoša ēka.
KM Valsts sekretāre Dace Vilsone skaidroja, ka ēkai ir divi saimnieki un īpašnieki. “Viena daļa ir valsts, savukārt skolas lielās zāles īpašnieks ir Ventspils dome,” sacīja Valsts sekretāre.
Deputāti vaicāja, vai ēka nav par valsts naudu celta, uz ko Vilsone atbildēja, ka ēka būvēta par valsts, Eiropas Savienības (ES) fondu un Ventspils pašvaldības līdzfinansējuma daļu. Viņa skaidroja, ka ēka celta par jauktu finansējumu un kopējie izdevumi veidojas pa vairākiem budžetiem – KM ir uzturēšanas izdevumi. Tāpat viņa piebilda, ka skola nomā kopējās platības zāli.
Deputāti vairākkārtīgi vaicāja, kas ir maksājis par koncertzāles būvniecību uz ko Vilsone atbildēja, ka “valdībai nav jāuztur koncertzāle, tikai mūzikas skola”.
Deputāte Evija Papule (S) vaicāja, vai skolai ir iespējams nemaksāt par zāles izmantošanu, jo arī tā būvēta par ES fondu līdzekļiem. Vilsone atbildēja, ka esot aprēķināta kopējā proporcija un ekspluatācijas izdevumi, kā arī ēka ir jāuztur, tādēļ nemaksāt nav iespējams. Tomēr Papule norādīja, ka būtu “tikai godīgi” nemaksāt.
Vilsone sacīja, ka 34% no ēkas izveides summas ir ieguldījusi valsts, savukārt Ventspils dome esot piesaistījusi 65%, kuros ietverti ES fondu līdzekļi. Ašeradens norādīja, ka šī ir “fondu iesaistes veiklība” un ministrijai varētu pārmest, kāpēc tai nav izdevies piesaistīt fondu līdzekļus tik veiksmīgi kā Ventspils domei.
Finansējums no valsts budžeta 318 836 eiro apmērā tiks piešķirts arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolai, lai nodrošinātu vienas zāles kvalitatīvu remontu, sakārtotu ventilāciju un veiktu kosmētisko remontu, kas uzlabotu akustisko kvalitāti, pauda ministrijas pārstāvji.
KM nākamajiem gadiem paredzējusi finansējumu arī Likteņdārza uzturēšanai, kas deputātu vidū atkal raisīja diskusijas.
Saeimas deputāte Inguna Rībena pauda sašutumu par to, ka Brāļu kapiem finansējums netiek piešķirts, tomēr Likteņdārzam gan. Arī Papule uzsvēra, “ja pamatlietām nav naudas, tad uzņemties šo ir dīvaini”. Puntulis norādīja, ka pie Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa jautājuma atgriezīsies vēlāk, jo ministram ir uzstādīti konkrēti mērķi, ar kuriem viņš labprāt iepazīstinātu deputātus.
Tāpat ministrijai nākamgad plānots finansējums 373 575 eiro apmērā ik gadu Latvijas literatūras eksportam. “Pateicoties Latvijas simtgades projektiem uzzinājām, ka mums ir literatūra, kuru varam eksportēt un, kuru lasa visā pasaulē, kā arī uzzinājām, ka mūsu kino ir tik spēcīgs, ka konkurējam starptautiskajā arēnā. Ir prieks, ka budžetā izdevies prioritāšu sarakstā [nozares] kaut nedaudz nosargāt un dažviet dabūt budžeta palielinājumu, piemēram, literatūras eksportam,” komisijas sēdē uzsvēra ministrs.
Tomēr ministrija pauda satraukumu par kino nozarei plānoto budžetu 2020.g adam. Valsts sekretāre sacīja, ka pieejamais simtgades finansējums noslēgsies šogad, un 2021. gadam vajag vismaz vienu miljonu eiro, savukārt 2022. gadam – vismaz divu miljonu eiro papildfinansējumu kino nozarei, tādā veidā saglabātos vienmērīgs finansējums ik gadu – sešu miljonu eiro apmērā.
“Šobrīd ir tukšums 2022. gada budžeta rūtiņā, tāpēc šis gads ministrijai ir satraucošs,” skaidroja Vilsone.
Sēdes noslēgumā Ašeradens vaicāja ministram, kas nav izdevies vai atrisinājies budžeta kontekstā un Puntulis uzsvēra, ka nav izdevies panākt nepieciešamo finansējumu visām prioritātēm un neesot izdevies iegūt “cerīgu skatu” par 2021. un 2022. gadu.
Tāpat ministrs apgalvoja, ka vēl trūkst 1,6 miljoni eiro kultūras darbinieku atalgojumam, jo nepieciešami esot 14,6 miljoni eiro, tomēr piešķirti tika 13 miljoni eiro.
Saeimas deputāte Anita Muižniece (JKP) un Kultūras darbinieku arodbiedrības pārstāvis uzslavēja ministriju par tās paveikto darbu un pauda pozitīvu vērtējumu tam, ka pērn KM budžetā bijis kritums, tomēr šogad panākt pieaugums un vēlēja ministrijai stabilitāti nākamajiem gadiem.
Kā vēstīts, nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes darbinieks,
aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
KM atbildības jomām – kultūrpolitikas un kultūrizglītības, sabiedrības integrācijas un mediju politikas īstenošanai – nākamā gada budžeta projektā paredzēti 180 038 642 eiro, liecina šodien valdībā atbalstītais 2020. gada valsts budžeta plāns, par kuru vēl lems Saeima.
Kultūras nozaru politikas īstenošanai un kultūrizglītībai atvēlēti 175 389 894 eiro, sabiedrības saliedētības pasākumu īstenošanai – 3 334 030 eiro, savukārt mediju politikai – 1 314 718 eiro.
Sadalot 8,29 miljonus eiro, kas 2020. gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos atvēlēti atalgojuma izlīdzināšanai, kultūras nozares darbinieki – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju speciālisti – par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vismaz 930 eiro mēnesī.
Līdz ar to vidējā atalgojuma rādītājs valsts finansētajās kultūras institūcijās pieaugs no 780 eiro līdz 910 eiro mēnesī.
Savukārt nevalstiskā sektora kultūras darbinieki varēs pretendēt uz jaunrades stipendijām
jaunā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā. VKKF 2020.gadā papildus saņems 400 000 eiro jaunrades stipendiju un nevalstisko teātru darbības atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai.
Kultūras ministrs iepriekš skaidroja, ka 2020. gada budžets kultūras jomā vērsts uz ilgtermiņu un stabilizāciju vairākās KM darbības stratēģiskajās pozīcijās.
“Mana prioritāte kultūras ministra amatā ir kultūras nozares darbinieku atalgojuma palielināšana. Kultūras nozarē strādājošo atalgojums jau labu laiku atpaliek no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešami 14 miljoni eiro. Nākamā gada budžetā esam iekļāvuši teju divas trešdaļas no nepieciešamā finansējuma, šo palielinājumu sajutīs 4 353 nozarē strādājošie. Darbs pie atalgojuma palielināšanas, kā arī citām prioritātēm, tostarp sabiedrisko mediju pilnīgas iziešanas no reklāmas tirgus, turpināsies arī 2021. gadā un 2022. gadā,” akcentēja Puntulis.
Kā ziņots, valdība piektdien atbalstīja valsts budžeta likumprojektu 2020. gadam. Gala lēmumu par nākamā gada budžetu pieņems Saeima.
