Saeimas deputāts Šnore: Rosinām ieviest tā saucamo “kara nodokli” tiem, kas vēl arvien tirgojas ar Krieviju 0
TV24 raidījumā “Ziņu top”, diskutējot par valsts budžetu 2025.gadam un finansējuma apmēru iekšlietu sistēmai, 14.Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) sacīja, ka viņa pārstāvētā opozīcijas partija rosina ieviest tā saucamo “kara nodokli”, kas būtu viens no finanšu avotiem tieši iekšējās drošības vajadzībām.
“Mēs rosinām ieviest tā saucamo “kara nodokli” 1o% tiem, kuri vēl arvien tirgojas ar Krieviju. Mēs vispār aicinām izbeigt šo tirgošanos ar agresorvalsti – importēšanu un eksportēšanu no turienes,” tā intervijā sacīja Saeimas deputāts Šnore. Iepriekš jau ticis runāts par šāda “kara nodokļa” ieviešanu, taču galu galā ideja tikusi noraidīta, atgādināja viņš.
“Tas tika noraidīts un pie tam ar tādu ironisku pamatojumu, ka jūs, tā sakot, rosināt nevis izbeigt, bet aplikt ar nodokli vienkārši to, kas jau nes peļņu. Bet mēs, pirmkārt, rosinām izbeigt [tirgošanos ar Krieviju],” skaidroja Šnore, runājot par viņa Saeimā pārstāvētās opozīcijas partijas “Nacionālā apvienība” (NA) priekšlikumu ieviest tā saucamo “kara nodokli” Latvijā.
“Tur ir virkne lietas, no kā to naudu ņemt,” uzskata Šnore, runājot par to, kur rast papildu finansējumu iekšējai drošībai valstī. “Bet galvenais, ka tie priekšlikumi – arī mūsu – nav zilā gaisā radīti tā, lai būtu opozīcijas priekšlikumi,” piebilda viņš. “Ja uzskata un deklarē, ka iekšējā drošība ir prioritāte, – un tā tas tiek deklarēts šogad šajā [valsts] budžetā, tad to vajag arī darīt,” mudināja Saeimas deputāts Šnore.
Jau ziņots, ka Saeima ir nodevusi nākamā gada budžeta projektu izskatīšanai komisijās. Paredzēts, ka priekšlikumus varēs iesniegt līdz 1.novembra plkst.17, vēstīja LETA.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītais likums par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu top” variet skatīties video šeit:
Vai, Tavuprāt, būtu jāievieš tā saucamais "kara nodoklis" tiem, kas vēl arvien tirgojas ar Krieviju?
