Saeimas deputāts par Citskovska lietu: “Tas tiešām izskatās pēc tāda nesmuka veida, kā pamest zem riteņiem ierēdniecību” 102
“Man tas tiešām izskatās pēc tāda nesmuka veida, kā pamest zem riteņiem ierēdniecību,” tā intervijā TV24 raidījumā “Ziņu top” atzina 14. Saeimas deputāts (NA) un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava, komentējot aktuālo ziņu par to, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas saistībā ar tā sauktajiem Kariņa privātajiem avioreisiem valdība otrdien, 9.jūlijā, nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu.
“Ja “Jaunā vienotība” ilgstoši ir balstījusies uz ierēdniecības balsīm, nu tad tajā brīdī, kad sanāk ziepes pašu politiķu vainas dēļ, mest zem riteņiem galveno ierēdni, nevis pašiem uzņemties politisko atbildību, protams, ir tāda gļēva un nesmuka rīcība,” uzskata NA poltiķis Dombrava. “Protams, arī Citskovskis varēja aktīvāk iestāties tad, kad šie lēmumi tika pieņemti, bet pamatatbildība tomēr būtu virzāma, es teiktu, uz abiem premjerministriem – gan Kariņu, gan Siliņu -, kuri abi bija paspējuši izmantot šos lidojumus, un arī uz biroju, kuri starp citu bija arī Siliņas kundzei klātešoši,” komentēja politiķis TV24 raidījumā “Ziņu top”.
Pēc Dombravas domām, šis ir tas gadījums, kad mēģina “novērst uzmanību no sevis uz kādu citu”. Tāpēc tas esot skumji. “Ja es atceros, savulaik “Jaunais laiks” politikā nāca ar uzstādījumu par politiskās atbildības uzņemšanos un kritizēja “Tautas partiju”, kura nespēja uzņemties politisko atbildību, tad faktiski “Jaunā vienotība” šobrīd aizvien vairāk izskatās kā “Tautas partija” tajā norieta fāzē,” uzskata 14. Saeimas deputāts Dombrava, paužot savu viedokli par Citskovska pazemināšanu amatā.
Porāls LA.LV jau vēstīja, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien, 9.jūlijā, nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.
Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums, ziņoja LETA. “Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam,” sacīja Siliņa.
Rīkojuma projektā par Citskovska pazemināšanu amatā teikts, ka komisija viņa rīcībā saskatījusi “apzinātu nepakļaušanos likumam”. Proti, Citskovskis bez attiecīgu iepirkuma procedūru rīkošanas noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus. Tāpat Citskovskis nav atteicies apmaksāt rēķinu par līgumreisiem, rakstveidā informējot par to premjeru, lai arī apzinājies, ka līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību.
Pēc Siliņas paziņojuma pats Citskovskis pauda aģentūrai LETA, ka viņš pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, aģentūrai LETA sacīja Citskovskis. Viņš norādīja, ka “pazemojošus piedāvājumus” nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.
Citskovskis aģentūrai LETA atstāstījis, ka MK sēdē sacījis, ka viņš valsts pārvaldē kopumā nostrādājis 27 gadus, no tiem pēdējos septiņus vadījis Valsts kanceleju. Šajā laikā ir modernizēta gan valsts pārvalde, gan arī pati kanceleja, veidojot modernu un inovatīvu uz attīstību vērstu publisko pārvaldi. Arī Valsts kontrole, veicot ikgadējās gada pārskata revīzijas, ik gadu sniegusi atzinumus bez iebildumiem.
Vadoties pēc ārvalstu valdību vadītāju prakses, 2019.gadā tā laika Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņēma lēmumu sākt izmantot speciālos avioreisus, sākotnēji dodoties uz Eiropadomes sanāksmēm, bet vēlāk Covid-19 pandēmijas laikā – arī citās ārvalstu vizītēs, norāda Citskovskis.
Citskovskis uzsvēra, ka Ministru prezidenta darba kalendāra noteikšana ir ekskluzīvi tikai paša Ministru prezidenta kompetencē un tikai pats Ministru prezidents var pieņemt gala lēmumu par to, vai un kad doties ārzemju vizītē, izvēloties atbilstošu transporta līdzekli, kas vislabāk atbilst paša plānotajam darba režīmam. Ministru prezidenta tieši pakļautībā esošā struktūra – Ministru prezidenta birojs, kā skaidroja Citskovskis, pilnībā uzņemoties šo funkciju izpildi tieši paša Ministru prezidenta vadībā, tostarp – apstiprinot un izvēloties katram atsevišķam komandējumam nepieciešamos pakalpojumus, sekojot tā izpildei.
Viņš kā Valsts kancelejas vadītājs nodrošinājis šo administratīvo funkciju jeb administratīvās darbības, parakstot “jumta” līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un kā iestādes vadītājs apstiprināja maksājumus, ja par šo uzdevumu atbildīgās personas ir atzinušas, ka pakalpojums sniegts atbilstošā kvalitātē un saskaņā ar veikto pasūtījumu. Citskovskis norāda, ka viņš pats nepasūta nevienu lidojumu, viesnīcas vai citus pakalpojumus.
Ņemot vērā likumu, Valsts kancelejas direktoram nav tiesību dot tiešus norādījumus Ministru prezidenta birojam un Ministru prezidentam, kā arī viņam nav tiesību iejaukties viņu darbā. Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs nevar atbildēt par to personu rīcību un pieņemtajiem lēmumiem, kuri viņam nav padoti, papildina Citskovskis.
Tā kā Valsts kanceleja pamatoti uzskatīja, ka speciālo avioreisu izmantošanu Ministru prezidenta vajadzībām notiks tikai īpašās izņēmuma situācijās Covid-19 pandēmijas laikā, Valsts kanceleja 2022.gada budžetā neplānoja un arī nepieprasīja finansējumu speciālo avioreisu apmaksai. Taču jau 2022.gada valsts budžeta veidošanas procesā pats Kariņš, vadot valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju, iesniedza priekšlikumu par papildu finansējumu speciālo avioreisu izmantošanai.
LETA jau ziņoja, ka Siliņa iepriekš nolēma atstādināt Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu.
Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pievērsis uzmanību amatā pazeminātā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska atklāsmēm par izdarīto spiedienu saistībā ar speciālo avioreisu lietu, tā 11.jūlijā vēstīja LETA.
KNAB ir pievērsis uzmanību šai publiski izskanējušai informācijai un ņems to vērā, turpinot veikt pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos, aģentūrai LETA apliecināja KNAB.
Papildus KNAB informēja, ka patlaban Citskovskis nav vērsies KNAB saistībā ar minēto informāciju.
Par jauno Valsts kancelejas vadītāju plānots virzīt pašreizējo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu.
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu top” variet skatīties video šeit:
