Saeimas deputāti vērtēs Zolitūdes traģēdiju 1
Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas joprojām vienīgais sodītais ir Mārtiņš Šics, kurš zaudēja darbu par bojāgājušo cilvēku vārdu atklāšanu. Bet ik pa laikam kādā skolā nobrūk griesti (par laimi, bez upuriem), skarbi atgādinot, ka sabiedriskās celtnes joprojām nav drošas. Ar mērķi “lai šādas nelaimes neatkārtotos” Saeima vakar vienbalsīgi (balsoja 84 deputāti) atbalstīja opozīcijas pārstāvju ierosinājumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai.
Komisijas izveidi pieprasīja opozīcijas frakciju – “Saskaņas”, Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai” – deputāti, bet viena no galvenajām iniciatorēm bija partijas “Saskaņa” deputāte un biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve Regīna Ločmele–Luņova. Viņu nebiedē fakts, ka teju visas parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas vēsturē savu darbību beigušas bez īpašiem rezultātiem. “Es ceru, ka šī komisija kļūs par to labo precedentu. Taču ļoti daudz kas būs atkarīgs no cilvēkiem, kas strādās šajā komisijā un kas tai palīdzēs,” teica jaunā deputāte.
Kā debatēs skaidroja Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Šics – komisijas mērķis būšot sekot izmeklēšanas procesam, bet ne iejaukties tajā. “Parlamentārās izmeklēšanas komisija vajadzīga, lai izskatītu un novērstu apstākļus, kas ir bijuši izmeklēšanas priekšmets. Šajā gadījumā – ne tikai apstākļus, bet fonu, kas izraisīja Zolitūdes traģēdiju. Tostarp trūkumus normatīvajos aktos,” skaidroja M. Šics. Tāpat parlamentārā izmeklēšana vērtēšot nepilnības traģēdijas seku novēršanā. Deputātiem esot informācija par nepilnībām gan glābēju apmācībā, gan cietušo ārstēšanā un rehabilitācijā.
Plānots, ka katra frakcija darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā virzīs divus pārstāvjus. Jau zināms, ka “Saskaņu” pārstāvēs R. Ločmele-Luņova un Zenta Tretjaka, bet LRA – Mārtiņš Šics un Arturs Kaimiņš. Izmeklēšanas komisijai palīdzēt esot pieteikušies arī celtniecības jomas eksperti ar pieredzi tieši sabiedrisku būvju celtniecībā.
Debatēs Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Seržants teica, ka ZZS atbalstot komisijas izveidi, tomēr viņš novēlēja, lai komisiju nepiemeklējot Latvijas Krājbankas parlamentārās izmeklēšanas komisijas liktenis.
“Diemžēl arī šajā komisijā sākās pozīcijas un opozīcijas spēlītes, un, nedod Dievs, ja arī šajā Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijā viena daļa gribēs pierādīt, ka vainīga ir valdība, bet otra daļa – ka vainīga Rīgas dome, tad rezultāta nebūs. Varu tikai novēlēt šai komisijai atrast uzreiz kopēju valodu un produktīvi strādāt, lai ziņojums nepaliktu nenolasīts. Jo pietiek vienam komisijas deputātam būt neapmierinātam ar to, kas ziņojumā ir rakstīts, un viņš ziņojumu neparaksta. Tad šis ziņojums ieguļas kādā no atvilktnēm un visu cilvēku darbs un valsts līdzekļi ir izkūpējuši gaisā.” K. Seržants arī piebilda, ka komisijas izveide nav bezmaksas, un tajā strādās trīs amatpersonas. Viņš aprēķinājis, ka komisijas darbs izmaksās vairāk nekā divus tūkstošus eiro mēnesī.
Šis nav pirmais mēģinājums veikt sabiedrisku izmeklēšanu par Zolitūdes traģēdijas notikumiem, kad, sabrūkot veikala “Maxima” jumtam, bojā gāja 54 cilvēki. Jau pagājušā gada novembrī Ministru kabinets pēc nevalstisko organizāciju aicinājuma nolēma izveidot traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju, kas vēl īsti nesākusi darbu, izpelnījās kritiku par pieprasīto finansējumu 150 000 latu apmērā un par nepamatotiem pārmetumiem organizācijai “Ziedot.lv”. Tādēļ tā tika likvidēta. Pēc tam nevalstiskās organizācijas vairākkārt mudinājušas atjaunot šādu komisiju, bet bez panākumiem.
Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana un to seku novēršana bija ierakstīta Laimdotas Straujumas pirmās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm. Šodien Ministru kabinets uzklausīs Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto informatīvo ziņojumu par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu.
