Kādi darbi Saeimas deputātiem jāiespēj vēl līdz vēlēšanām? 2
Pagājušonedēļ Saeima noslēdza savu pavasara sesiju, un vairākums tautas kalpu devušies atvaļinājumos. Rudens sesija sāksies septembrī, taču vasaras laikā paredzētas vairākas ārkārtas sēdes. Aptaujāju Saeimas komisiju priekšsēdētājus par to, kādi darbi pagājušajā sesijā izdarīti un kas iecerēts nākamajā darba cēlienā.
Ilma Čepāne, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja: ”Pavasara sesijā ir aizvadīts ražīgs darba posms, Saeimai pieņemot virkni nozīmīgu komisijas sagatavotu likumu. Būtiskākais – Satversmes papildināšana ar preambulu. Krimināllikumā iestrādāta atbildība par genocīda, tostarp PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenoto noziegumu publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas, šajā sesijā pieņemts Mediācijas likums. Beidzot ir izdevies rast sabalansētu risinājumu “čekas maisu” jautājumā. Taču komisijas deputāti turpinās strādāt arī sesiju starplaikā. Viens no aktuālajiem likumprojektiem būs Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem esam plānojuši ieviest efektīvu tiesisko mehānismu patvaļīgas būvniecības izskaušanai. Jāpārskata bāriņtiesu darba tiesiskais regulējums un jāpieņem jaunais šķīrējtiesu regulējums.”
Aija Barča, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja: “Esam otrajā lasījumā pieņēmuši vairākus svarīgus likumprojektus, pie kuriem darbs būtu jānoslēdz vēl šim parlamenta sasaukumam. Runa ir par Darba likuma grozījumiem, kas skars ikvienu darba devēju un darba ņēmēju; stingrākiem smēķēšanas ierobežojumiem, kā arī par vienotu regulējumu piespiedu līdzekļu piemērošanai psihiatrijas pacientiem. Tikpat svarīgi noslēgt darbu pie likuma, kas paredz jaunu psihoaktīvo vielu aizliegumu.”
Ināra Mūrniece, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja: “Komisijas prioritāte aizvadītajā sesijā bija nacionālās mediju telpas un valsts valodas lomas stiprināšana. Grozīts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, paredzot būtiski palielināt latviešu valodas proporciju radio stacijās. Paplašinātas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras veikt mediju monitoringu. Lai stiprinātu nacionālo informācijas telpu, plānots palielināt sodus par programmu veidošanas noteikumu pārkāpumiem. Komisijas uzmanības lokā pavasara sesijā bija arī situācija saistībā ar īrnieku tiesībām uz mājokļa neaizskaramību. Nākamajā sesijā turpināsim strādāt pie godīgas mediju konkurences veicināšanas un nacionālo plašsaziņas līdzekļu stiprināšanas.”
Ainars Latkovskis, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs: ”Esam pieņēmuši grozījumus Nacionālās drošības likumā un citos drošības likumos, precizējot valsts augstāko amatpersonu un atbildīgo iestāžu rīcību militāru draudu gadījumā. Proti, prezidentam būs nekavējoties jāpieprasa atbalsts NATO 5. panta kārtībā. Drīz stāsies spēkā arī grozījumi Policijas likumā, kur noteiktas jaunas izglītības prasības policistiem. Tapis pilnīgi jauns Apsardzes likums, kurā mēģinām sakārtot šo tirgu. Svarīgākais, kas vēl palicis neizdarīts, ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas likuma apjomīgi grozījumi. Galīgais lasījums šim likumam varētu būt septembra sākumā.”
