Saeimas deputāti skeptiski par KNAB darbības vērtēšanu 5
Lielākā daļa no Saeimas frakciju pārstāvjiem pauž skepsi par iespēju veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības vērtēšanai.
KNAB vadības pārstāvji apsver iespēju vērsties pie Saeimas deputātiem, aicinot vērtēt nepieciešamību izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par notiekošo iestādē un par to, “kā ilgstošā laika periodā tiek grauta KNAB reputācija”, 5.janvārī Latvijas Radio izteicās KNAB vadītāja vietniece Ilze Jurča.
Partijas “Vienotība” deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atgādināja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) pausto par komisijas izveidi KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka darbības novērtēšanai. Tas ir “pilnīgi pareizs lēmums”, teica Latkovskis, piebilstot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas šādu jautājumu risināšanai netiek veidotas. Arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš bija skeptisks par šādu ieceri, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidi un darba rezultātiem.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka tāpat pauda atturīgu viedokli par komisijas veidošanu. Frakcijā neviens ar šādu lūgumu nav vērsies, taču Līdaka domā, ka notiekošais KNAB nav parlamentārā izmeklēšanā skatāms jautājums. Ņemot vērā, ka viedokli par nepieciešamajām reformām iestādē ir paudušas vairākas darba grupas, diezin vai parlamentārajā izmeklēšanā tiks atklāts kas jauns. KNAB problēmas jārisina valdībai, savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana varētu tikt uztverta kā neuzticības izteikšana Ministru kabinetam, skaidroja politiķis.
Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA sacīja, ka šajā gadījumā būtu jāmeklē cits veids KNAB problēmu risināšanai, proti, “Saskaņa” jau iepriekš paudusi, ka KNAB pārraudzība būtu nododama Ģenerālprokuratūrai. Vienlaikus viņš norādīja, ka ikvienam ir tiesības vērsties pie deputātiem ar dažādiem priekšlikumiem, tātad, ja šis jautājums būs darba kārtībā, “Saskaņa” to pārrunās.
Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš uzskata, ka šādas komisijas veidošana nav aktuāla. Viņš pauda, ka atbildība par KNAB problēmām ir jāuzņemas valdošajām partijām un ka būtu absurdi organizēt parlamentāro izmeklēšanu par ierēdņu darbu. Ja KNAB vadītāja vietniecei Jurčai ir bažas par iestādes tēla graušanu, viņa var vērsties prokuratūrā, norādīja politiķis.
Vispozitīvāk uz šo ieceri raugās deputāts Ringolds Balodis (NSL), kurš saskata pietiekošu pamatu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai par KNAB darbu, jo tā varētu pētīt, kāpēc tas darbojas neefektīvi, kādi cēloņi ir pašreizējam konfliktam, kā arī sniegt atbildi par nepieciešamajām reformām. Valdībai un Ministru prezidentei Straujumai ir jādod vēl mēnesis laika, lai rastu situācijas risinājumu, taču, ja šī iespēja netiek izmantota, tad situācijā, kad KNAB veidojas “mentu kari”, būtu jāveido izmeklēšanas komisija. Politiķis nav runājis par šo ideju ar kolēģiem partijā, taču prognozēja, ka “No sirds Latvijai” deputāti nebūs tie, kas kavēsies ar parakstīšanos par komisijas izveidošanu.
Lai izveidotu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, par to ir jāparakstās 34 Saeimas deputātiem. Komisija tiek izveidota ar parlamenta lēmumu.
Kā ziņots, Straujuma 5.janvārī paziņoja, ka veidos KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka ikgadējo darbības novērtēšanas komisiju. Pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru politiķe žurnālistiem atzina, ka KNAB iesaistīšanos vairākos tiesvedības procesos neuzskata par labas pārvaldības praksi.
Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Strīķes atjaunošanu amatā, līdz ar to stājies spēkā spriedums par viņas atjaunošanu amatā. Apelācijas instances tiesa par labu Strīķei noteica vidējo izpeļņu un tiesāšanās izdevumus aptuveni 7000 eiro apmērā.
Premjerministre atgādināja, ka tiesas apmierinātās kompensācijas prasības KNAB amatpersonām ir jāsedz no KNAB budžeta. “Protams, tā ir darba alga, kas jāmaksā, taču cilvēks nestrādāja, un tas nozīmē, ka tie bija zaudējumi. Tie ir nelietderīgi izmantoti līdzekļi, tāpēc es uzskatu, ka vērtēšanas komisijai tas ir jāņem vērā,” uzsvēra Straujuma.
“Viens no punktiem, ko komisija varētu vērtēt, ir, cik liela un kura atbildība ir visos šajos procesos un kādas tad ir bijušas kļūdas,” savukārt pauda Kalnmeiers.
