Saeimas deputāti kritizē Preiļu novada domes ieceri likvidēt Salas pamatskolu 27
Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija deputāti kritizēja Preiļu novada domes ieceri likvidēt Salas pamatskolu.
Kā norādīja Preiļu novada domes deputāts Raimonds Rubins (LA), par Salas pamatskolas likvidēšanu nav bijušas diskusijas ne domē, ne ar skolas darbiniekiem, ne skolēnu vecākiem, taču domes deputāti e-pastā saņēmuši rīkojumu par skolas slēgšanu.
Salas pamatskola atrodas Saunas pagasta “Smelteros”. Skolas direktore Anita Vjakse Saeimas deputātus informēja, ka šajā mācību gadā skolā mācās 16 pirmsskolas vecuma bērni un 44 skolēni no 1.-9.klasei, nepilnu slodzi strādā 17 skolotāji. Skolā īsteno arī speciālās izglītības programmas, iekļaujot bērnus ar garīgām saslimšanām. 37 bērni ir vietējie, kamēr pārējos bērnus atved no citām vietām, arī Preiļu pilsētas.
Skola saimnieko divās ēkās, bērniem ir internāts. Skola ir arī vietējās kopienas kultūras un sociālās dzīves centrs un, pēc Vjakses vārdiem, aktīvi īsteno gan vietējus, gan starptautiskus projektus, skolēni ar labiem rezultātiem startē mācību priekšmetu olimpiādēs. Direktores un Rubina ieskatā, nav pamata slēgt skolu, jo tā sekmīgi darbojas un pagastā vairākas jaunas ģimenes ar bērniem esot iegādājušās mājas.
Cits viedoklis ir Preiļu novada domes priekšsēdētājam Ārijam Vucānam (“Apvienība “Iedzīvotāji””, LRA, JKP), kurš uzskata, ka skolas, kurā mācās vien 60 bērni, uzturēšana nav rentabla. Turklāt slēgt skolu rekomendēts jau pirms vairākiem gadiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajā pētījumā. Tāpat arī skolas infrastruktūrā pēdējos gados nav veikti ieguldījumi, kuru dēļ skolēniem ir mazāk iespēju nekā 20 kilometrus attālajās Preiļu skolās. “Ja uz Salas pamatskolu nevestu bērnus no citām skolām, tad tur paliktu vien 30 bērni,” uzsvēra pašvaldības vadītājs, kritizējot arī dzīves apstākļus internāta telpās.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis pauda viedokli, ka skolai, kura īsteno arī kultūras un sociālās funkcijas, būtu jāparedz finansējums arī no tām jomām. Viņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem valsts slēdza internātskolas, uzskatot, ka tās nav nepieciešamas un visi vecāki spēj paši aprūpēt savus bērnus. Diemžēl reāla dzīve apliecina, ka šie bērni nonāk mazajās skolās, kur ir internāts un iespēja visu nedēļu būt drošībā, paēdušiem un aprūpētiem, uzsvēra Zagorskis, piebilstot, ka mazo skolu problemātika būtu jārisina valstiskā līmenī, atsakoties no savstarpējiem norēķiniem.
Kritiska par pašvaldības lēmumu bija Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA). Viņa Salas pamatskolas skolēnus un skolotājus iepazinusi ekspedīcijās kopā ar Latvijas Universitātes (LU) studentiem. Viņa cildināja skolēnu un skolotāju radošumu, sakopto skolas vidi, iekļaujošo vidi. Kursīte-Pakule uzskata, ka Salas pamatskola ir labākā Latvijas mazā skola, kas ir izglītības, kultūras un sociālais centrs, tādēļ to nedrīkstētu slēgt. Viņas ieskatā var paciest īslaicīgas grūtības, taču nedrīkst pazaudēt vērtīgo. “Kā var pacelties rokas iznīcināt vērtīgāko,” nosodoši vaicāja Kursīte-Pakule.
Līdzīgu nostāju pauda arī deputāts Mārtiņš Bondars (AP), piebilstot, ka izcilas skolas nedrīkst slēgt. Viņš uzskata, ka maksāt ir vērts par veselību, izglītību un brīvību, tādēļ skolas turpmākajai darbībai finansējums ir jānodrošina.
Skolas uzturēšanas izdevumiem esot nepieciešami 33 000 eiro.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija deputāti pauda gatavību apmeklēt skolu arī klātienē. Apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (NA) gan atgādināja, ka lēmumu par skolas dibināšanu, reorganizāciju vai slēgšanu ir tiesīga pieņemt pašvaldība.
