Saeimas “brāķis” – vai nelabvēļi to izmantos? 25
“Preambula nav spēkā! Tā ir pieņemta, pārkāpjot likumu, tādēļ tai nav nekāda juridiska spēka,” apgalvo partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.
Lai labāk saprastu, par ko ir runa, jāatsauc atmiņā 2014. gada 19. jūnijs, kad Saeima trešajā, galīgajā lasījumā skatīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Kopumā šajā likumprojektā bija astoņi priekšlikumi, no kuriem pēdējais bija Juridiskās komisijas sagatavotais Satversmes preambulas teksts. Diskusijas par konstitūcijas ievaddaļu sabiedrībā bija ilgušas jau vairāk nekā gadu. Arī Saeimas sēdē deputāti ilgi un saspringti debatēja par piedāvāto tekstu, gan izsakot atbalstu, gan aicinot to noraidīt. Kad visi gribētāji bija izteikušies, toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) slēdza debates un uzreiz aicināja balsot par likumprojektu trešajā lasījumā. Tas tika atbalstīts ar 69 balsīm par un 28 pret. Taču pirms tam netika nobalsots par astoto priekšlikumu – pašu preambulas tekstu. Tieši uz šā balsojuma trūkumu atsaucas Agešins, apgalvojot, ka bez tā preambula nav spēkā.
“Tas ir ne vien likuma pārkāpums, bet skandaloza necieņa pret valsts pamatlikumu! Vienīgais risinājums būtu sākt šo preambulu skatīt no jauna, jo tā pieņemta pretlikumīgi,” uzskata deputāts. Jautāts, kādēļ viņš par šo likumpārkāpumu sāk runāt tikai pēc pusotra gada, Agešins atbildēja izvairīgi: “Reizēm nogaidīšana prasa vairāk spēka par nekavējošu rīcību.” Tomēr viņš nenoliedz, ka paziņojumam ir saistība ar pašreizējo valdības krīzi un premjera meklējumiem. Agešins arī neizslēdza iespēju, ka saskaņieši varētu gatavot pieteikumu Satversmes tiesai par preambulas apstrīdēšanu, ja Valsts prezidents ignorēs šo signālu un aicinās koalīciju veidot no tām pašām partijām, kas jau pieļāvušas šādu juridisko brāķi.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare gan mierina, ka situācija nav tik briesmīga, kā to iztēlo opozīcijas deputāts: “Otrajā un trešajā lasījumā par priekšlikumiem Saeima balso tikai tad, ja kāds pieprasa balsojumu. Uzmanīgi pārlasot sēdes stenogrammu un noskatoties video ierakstu, pārliecinājos, ka balsojumu par astoto priekšlikumu neviens no zāles neprasīja. Turklāt to deputāts var izdarīt arī no vietas atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 69. panta 2. daļai. Ja balsojumu neviens neprasa, tiek prezumēts, ka Saeimas attieksme pret attiecīgo priekšlikumu sakrīt ar atbildīgās komisijas viedokli. Konkrētajā gadījumā Juridiskā komisija šo priekšlikumu bija atbalstījusi un tāds ir arī Saeimas lēmums.” (Agešins gan uzskata, ka no tribīnes ir nepārprotami pieprasījis balsojumu.) Fakts, ka par priekšlikumu ir notikušas deputātu debates gan ar atbalstošiem, gan noraidošiem viedokļiem, nenozīmējot automātisku balsojuma nepieciešamību. Juridiskā biroja vadītāja gan atzina, ka no sēdes vadītāja puses būtu bijis korekti debašu noslēgumā pārjautāt, vai deputāti prasa balsojumu. Tādā gadījumā šādi pārpratumi būtu izslēgti.
Toreizējā spīkere Solvita Aboltiņa nevēlējās runāt par preambulas pieņemšanas procesu, atbildību noveļot uz pašreizējo Saeimas vadību: “Šis jautājums jākomentē Juridiskajam birojam un Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei! Neesmu iepazinusies ar “Saskaņas” apšaubījumu!” Savukārt tā laika Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne teicās vairs sīkumos neatminamies tās sēdes notikumus. “Atmosfēra sēžu zālē tobrīd bija ļoti saspringta. Šeit nepieciešams rūpīgi iepazīties ar stenogrammas tekstu. Pat tad, ja viss tiešām noticis tā, kā jūs aprakstījāt, tas nav liels procesuāls pārkāpums un nekādā veidā nevar apdraudēt pieņemto preambulu. Saskaņieši tikai meklē jebkādas “utis”, kur piesietes. Viņiem pēc būtības nepatīk Satversmes ievaddaļa, jo tajā gan skaidri runāts par padomju okupāciju, gan nostiprinātas latviešu valodas pozīcijas,” teica Čepāne, kas šobrīd pagājusi malā no politiskās dzīves, pilnībā pievēršoties akadēmiskajam darbam Latvijas Universitātē.
Arī vairāki citi aptaujātie juristi atzina, ka “Saskaņas” atrastais pārkāpums nevarēs kalpot par iemeslu preambulas anulēšanai. Tomēr situācija būtu drošāka, ja 11. Saeima, kas tā mīlēja lepoties ar profesionālo juristu īpatsvaru deputātu vidū, būtu pratusi izvairīties no šādām “utīm”, iespējams, svarīgākajā balsojumā kopš neatkarības atjaunošanas.
