Saeimas ballītes turpināsies 6
Saeima par viena viesa izmitināšanu no valsts budžeta līdzekļiem tērē vidēji 1600 eiro, kaut arī viesnīcā tas izmaksātu 100 – 200 eiro par diennakti (vai 500 – 1000 eiro, ja viesis uzturētos, piemēram, veselu nedēļu). Minēto summu iegūstam, ja ņem vērā Saeimas Jūrmalas rezidenču apsaimniekošanas izmaksas un šogad uzņemto viesu skaitu. Protams, gads vēl nav beidzies, iespējams, dažus viesus šogad vēl uzņems, taču tas šo summu samazinās tikai nedaudz. Abu Jūrmalas ēku Jūras ielā 14 un Jūras ielā 9/11 uzturēšanas izmaksas (zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodoklis, komunālie maksājumi u. c.) Saeimas budžetam prasa aptuveni 100 000 eiro gadā (pērn 98 500 eiro). Šogad tajās izmitināti astoņu ārvalstu delegāciju pārstāvji un divi stažieri no Vācijas (kopskaitā 59 cilvēki). Tāpat tur notikušas divas pieņemšanas. Aptaujājot vairākas Jūrmalas apartamentiem līdzvērtīgas četrzvaigžņu viesnīcas Rīgā, var secināt – ar šādu noslodzi ekonomiskāk būtu bijis vispār atteikties no abām mājām un viesus izmitināt līdzvērtīgās četrzvaigžņu viesnīcās Rīgas centrā (pat tad, ja izvēlētos lietot smalkākos numuriņus, kuru cenas svārstās 100 – 200 eiro diennaktī).
Pirms desmit gadiem ēkas Jūras ielā 14 rekonstrukcijā un labiekārtošanā parlaments ieguldīja aptuveni 750 000 latu. Toreiz Saeimas kancelejas pārstāvji prognozēja, ka šie izdevumi varētu atmaksāties 5 – 10 gadu laiku, jo Saeimai vairs nebūšot jāapmaksā viesnīcu izdevumi parlamenta viesiem. Taču realitātē joprojām tātad iznāk pārmaksāt.
Ko var Seržanta sievasmāte…
“Pēdējā laika notikumi saistībā ar Saeimas Jūrmalas rezidencēm varētu būt par pamatu, lai pārskatītu šo ēku izmantošanas noteikumus,” pieļauj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze. Tomēr viņš pagaidām vēl neņēmās spriest, kādas tieši izmaiņas vajadzētu ieviest, jo vispirms esot jāiepazīstas ar pašreizējo regulējumu. Jautājums par šo namu izmantošanu aktualizējās pagājšnedēļ – kā “LA” rakstīja, Saeimas rezidencē Jūrmalā, Jūras ielā, bija sarīkots privāts pasākums Saeimas deputāta Kārļa Seržanta sievasmātei. No deputāta paša teiktā izrietēja, ka viņam liela loma pasākuma rīkošanā nav bijusi – viņš tikai apmaksājis īri, jo citādi pie šādām telpām tikt nevar.
Gan Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone, gan vairāki prezidija pārstāvji man uzsvēra, ka deputāts K. Seržants neko nav pārkāpis, jo rīkojies saskaņā ar noteikumiem. Tomēr sabiedrībā, tostarp arī “LA” lasītājos notikušais raisījis pamatotu jautājumu – kādēļ skolotājai, kurai znots ir deputāts, ir iespēja izmantot parlamenta telpas, lai svinētu savu jubileju un tiktos ar skolēniem, bet citai skolotājai, tikai bez deputāta rados – nav?
G. Daudze atzīst, ka šāds sabiedrības jautājums ir loģisks: “Šis precedents liks iepazīties ar esošo kārtību un, iespējams, izšķirties par kādiem precizējumiem noteikumos. Es gan pats tajās ēkās esmu bijis tikai dažas reizes uz pasākumiem un nekad neesmu tās izmantojis privātām vajadzībām. Tādēļ man vispirms jāiepazīstas ar regulējumu, lai spriestu par uzlabojumiem.”
Pasargāt no prihvatizācijas?
G. Daudze arī pauda viedokli, ka šādu ēku uzturēšana ir lietderīga, jo ļauj valsts īpašumā saglabāt ekskluzīvus arhitektūras pieminekļus, pasargājot tos no privatizēšanas vai iztirgošanas uzturēšanās atļauju kārotājiem. Citas Saeimas amatpersonas uzskata, ka šīs rezidences ļaujot ietaupīt uz viesnīcu rēķina, jo, uzņemot viesus, Saeimai kā uzņemošajai pusei atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei jāsedz viesu izmitināšanas izdevumi un jārīko pieņemšanas. Šādu īpašu viesu namu izveide esot starptautiska prakse, tādi ir, piemēram, arī Norvēģijā un Vācijā. Turklāt saskaņā ar diplomātiskā protokola standartiem piedāvāt delegācijai apmesties uzņemošās puses viesu namā esot liela cieņas izpausme.
Tomēr gandrīz katrā Saeimas sasaukumā atrodas deputāti, kuri nāk ar priekšlikumu atteikties no šiem īpašumiem. 2011. gadā to neveiksmīgi mēģināja tobrīd tikko par deputātu kļuvušais Imants Parādnieks, bet neguva atbalstu. “Mans viedoklis joprojām nav mainījies – Jūrmalas ēku uzturēšana ir lieka un nerentabla nasta Saeimai,” vakar man teica I. Parādnieks.
Jūrmalas ēku lietderību iepriekšējā sasaukuma laikā vērtējusi arī Saeimas Revīzijas komisija. “Kas attiecas uz tradīcijām – šos namus parlaments saņēma mantojumā no padomju laikiem un prakse izmitināt tur viesus vai izmantot tos savai atpūtai ir padomiska. Ārvalstu delegācijas nereti pat atteicās no izmitināšanas Jūrmalā, kas atrodas pārāk tālu no Rīgas centra un nesezonā ir diezgan drūma. Arī no saimnieciskā viedokļa šādu ēku uzturēšana nav saimnieciski lietderīga, netiek atpelnīti pat uzturēšanas izdevumi un nodokļi, nemaz nerunājot par remontdarbiem un apkalpojošo personālu,” teic toreizējā Revīzijas komisijas vadītāja Elīna Siliņa. Viņasprāt, vispareizākais risinājums būtu nodot šīs ēkas VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas tālāk tos varētu izmantot citu iestāžu vajadzībām.
Izmitina mātes un bijušās sievas
Arī agrākos gados Saeimas rezidenču ēkas bijušas ierautas skandālos. 2007. gadā “LA” rakstīja, ka deputātu un reprezentācijas pasākumu vietā namu Jūras ielā 9/11 izmanto izbijušie deputāti vai viņu radinieki – bijušās Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres māte, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, deputāta Jāņa Reira bijusī sieva un bijušā deputāta Aigara Pētersona kādreizējā dzīvesbiedre. Viņi par mitināšanos jūras krastā divstāvu dzīvokļos maksāja krietni mazāk nekā īres tirgū.
Kādi ir noteikumi. Ko izmitina Saeimas namos Jūrmalā
Parlamenta Jūrmalas rezidenču izmantošanu regulē divi Saeimas administrācijas ģenerālsekretāres Karinas Pētersones parakstīti noteikumi (katrai mājai savi), kas pēc savas būtības daudz neatšķiras.
* Saeimas reprezentācijas nams Jūrmalā, Jūras ielā 14, tiek izmantots Saeimas viesu izmitināšanai, reprezentācijas pasākumu organizēšanai, telpu iznomāšanai valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām, Saeimas deputātiem un darbiniekiem.
* Saeimas Prezidija rezidence Jūras ielā 9/11 tiek izmantota Saeimas Prezidija locekļu darba (piemēram, apspriežu un pieņemšanu) nodrošināšanai, Baltijas Asamblejas un tās institūciju darba nodrošināšanai, ārvalstu delegāciju vizīšu nodrošināšanai, Saeimas struktūrvienību darba nodrošināšanai, reprezentācijas pasākumu organizēšanai.
* Noteikumi arī paredz, ka laikā, kad ēkas netiek izmantotas šiem tiešajiem mērķiem, tās var izmantot arī citi Saeimas deputāti. Taču nevienā dokumentā nav precizēts, kādiem nolūkiem – darba sapulcēm, dzīvošanai, privātu ballīšu organizēšanai, draugu un radinieku izmitināšanai. Namam Jūras ielā 14 noteikumos noteikta nomas maksa, bet par nama Jūras ielā 9/11 izmantošanu personiskajām vajadzībām (šo ēku sievasmātes ballītei izmantoja arī deputāts Seržants) jākompensē izdevumi par piešķirto telpu izmantošanu – 8,54 eiro + PVN par vienu numuriņu diennaktī. (Kā “LA rakstīja – spriežot pēc Seržanta teiktā, var rēķināt, ka viņš par reprezentablo telpu īri privātajai ballītei samaksājis 60 – 66 eiro.)
UZZIŅA
2016. gadā Saeimas rezidenču telpas izmantotas viesu izmitināšanai šādu pasākumu ietvaros. Armēnijas parlamenta prezidenta vietnieka vizīte (4 personas), Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja vizīte (10 pers.), Baltijas un ziemeļvalstu parlamentu ģenerālsekretāru tikšanās (13 pers.), Ungārijas parlamenta administrācijas direktora darba vizīte (3 pers.), Gruzijas parlamenta darbinieku mācību vizīte (6 pers.), Baltkrievijas parlamenta Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vizīte (2 pers.), ASV Kongresa darbinieku delegācijas vizīte (8 pers.), Vācijas studentu stažēšanās Saeimā Bundestāga Starptautiskās parlamentu stipendijas programmas ietvaros (2 pers.) četru nedēļu garumā, Igaunijas un Lietuvas Augstākās padomes deputātu dalība 21. augusta svinīgajos pasākumos (11 pers.).
2016. gadā Jūrmalā organizētās pieņemšanas:
15. jūnijā ikgadējā pieņemšana Latvijā rezidējošajam diplomātiskajam korpusam (217 aicinātās personas), 21. augustā par godu konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” rīkotā pieņemšana (938 aicinātās personas).
