Ar pašvaldību vēlēšanu izmaiņām saistītos likumus galīgajā lasījumā grib pieņemt 19.decembrī 0
Koalīcijas deputātu vairākumu nepārliecināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs divas dienas uzklausīto ekspertu ieteikumi ar pašvaldību vēlēšanu sistēmas maiņu saistītas izmaiņas likumos nopietni izdiskutēt, dodot pietiekamu laiku arī priekšlikumu apspriešanai, lai izvairītos no Satversmes tiesas riskiem.
Pēc Artūra Toma Pleša (“AP”) ierosinājuma, komisijas vairākums šo trešdien nolēma kā steidzamas divos lasījumos skatīt izmaiņas Republikas pilsētas un novada domes vēlēšanu likumā un ar tām saistītos Pašvaldību likuma grozījumus. Projekti paredz pagarināt pašvaldību domes pilnvaru termiņu maksimums līdz sešiem gadiem pēc iepriekšējās domes atlaišanas, ja līdz kārtējām vēlēšanām palicis mazāk nekā 24 mēneši.
Komisija arī nolēma lūgt Saeimu jau ceturtdien iekļaut likumprojektus sēdes darba kārtībā, lai šonedēļ parlaments par tiem varētu balsot konceptuāli, bet nākamajā ceturtdienā, 19. decembrī, pieņemt galīgajā lasījumā.
Priekšlikumu iesniegšanai paredzēta viena diena. Saeima šo komisijas ierosinājumu var vēl koriģēt, bet, visticamāk, koalīcija nodrošinās vairākuma atbalstu arī Saeimas sēdē, neraugoties uz to, ka valdībā pārstāvētās “KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens komisijas sēdē nepiedalījās lēmuma pieņemšanā.
Zaļo un zemnieku savienības viens no līderiem Armands Krauze “Latvijas Avīzei” uzsvēra – ja Saeima steigā pieņems šos grozījumus, tad opozīcija vāks 34 deputātu parakstus, lai lūgtu Valsts prezidentu uz diviem mēnešiem apturēt likumu publicēšanu, kas nozīmē, ka tie šajā laika posmā netiks izsludināti. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas paredzētas nākamā gada 29. februārī.
Projektu iesniedzēji gan uzsvēra, ka tie nav pieskaņoti kādai vienai pašvaldībai, bet attieksies uz visām.
Parakstu vākšanā plāno iesaistīties arī “Saskaņa”, kuras deputāti Regīna Ločmele-Luņova un Sergejs Dolgopolovs, protestējot pret veidu, kādā koalīcija piedāvā pieņemt “nopietnas izmaiņas likumos, kas skar Latvijas demokrātisko iekārtu”, demonstratīvi atstāja sēdi.
Komisija uzklausīja arī Valsts prezidenta padomnieku, konstitucionālo tiesību juristu Jāni Plepu, kurš žurnālistiem skaidri nepateica, kādas sekas var būt steigā grozītai vēlēšanu sistēmai. Viņš sacīja, ka to varēs secināt tikai pēc Saeimas galīgā lēmuma, kad būs redzams, cik plašas Saeimas sēdē būs diskusijas par projektu un tajā iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas sēdē, viņaprāt, notikusi pietiekami izvērsta pieejamās informācijas izvērtēšana, bet saturiskā kvalitāte un projekta lietderība jau esot politiskās izšķiršanās jautājums.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis vēlējās norobežoties no varbūtējiem iemesliem, kāpēc tieši tagad steigā tiek rosināts pagarināt domju pilnvaru termiņu, jo “iemeslus mēs varam tikai nojaust”. Ja Saeima konceptuāli atbalstīs iniciatīvu, redakcionāli precizējumi būtu nepieciešami, taču “acīmredzamu neatbilstību [Satversmei] es neredzu”, teica E. Danovskis.
Taču viņš norādīja, ka noteikumu maiņai ir jābūt zināmai saprātīgā laikā pirms vēlēšanām, priekšlikumu izvērtēšanai paredzot pietiekamu laiku. Pēc J. Plepa domām, svarīga ir “apspriešanas kvalitāte un skaidri formulēta likumdevēja griba”.
Projekta iesniedzēju vārdā Daniels Pavļuts (“AP”) ir norādījis uz diviem iemesliem, pamatojot izmaiņu nepieciešamību, – ja līdz kārtējām vēlēšanām palicis mazāk nekā divi gadi, tad no lietderības viedokļa nebūtu pareizi tik bieži rīkot vēlēšanas, kas Rīgā varētu izmaksāt 1,6 miljonus eiro.
Otrs iemesls ir, ka liela pašvaldība ir jāpārvalda vēlētai domei, neatstājot tās vadību uz 15 mēnešiem pagaidu administrācijas rokās.
