Saeimā vērtēs “nolikto atslēgu” principu kā izvēles iespēju 0
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ieviest izvēles iespējas nolikto atslēgu principam, bet nesaistot to ar fiziskās personas maksātnespējas procesu, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Par grozījumiem balsoja 52 koalīcijas deputāti, pret bija 24, lielākoties “Saskaņas centra” deputāti, bet atturējās – seši tautas kalpi.
Nolikto atslēgu princips tiks ieviests Patērētāju aizsardzības likumā, nodrošinot, ka puses atbilstoši kreditora piedāvājumam jau sākotnēji var vienoties, vai to saistību izpildē būs piemērojams nolikto atslēgu princips.
Saeima arī nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz no tā izslēgt normu par nolikto atslēgu principu, kam būtu jāstājas spēkā 1.martā un, ko asi kritizējušas bankas.
Par grozījumiem balsoja 49 deputāti, pret bija 23, bet atturējās deviņi tautas kalpi.
Opozīcija debatēs par likuma grozījumiem asi kritizēja koalīcijas deputātus, uzsverot, ka deputātu rīcība, ejot banku lobija pavadā, ir nožēlojama un koalīcija nepilda vēlētājiem pirms vēlēšanām dotos solījumus.
Koalīcija iepriekš vienojusies, ka grozījumi likumos Saeimā tiks virzīti steidzamības kārtā – divos lasījumos.
Likumu grozījumu autori skaidro, ka Maksātnespējas likuma izstrādes gaitā nolikto atslēgu principa mērķis ir bijis atbrīvot parādniekus, kas ir fiziskas personas, no pārmērīga parādu sloga un atjaunot to maksātspēju. Tomēr šobrīd paredzētā Maksātnespējas likuma norma ne vienmēr ir piemērota, lai ar to sasniegtu definēto mērķi. Maksātnespējas likums, kas šobrīd paredz nolikto atslēgu principu, uzlabo parādnieka stāvokli vienīgi tad, ja pret attiecīgo parādnieku nav atzītu nenodrošināto kreditoru prasījumu vai ja nenodrošināto kreditoru prasījumi ir atzīti, taču parādnieks, izpildot saistību dzēšanas plānu, sedz gan šo nenodrošināto kreditoru prasījumus, gan arī nodrošinātā kreditora prasījumu tā nesegtajā daļā.
Jebkurā citā gadījumā, kad parādniekam nepietiek līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai, šī norma neuzlabo parādnieka stāvokli, jo viņš tos pašus līdzekļus, kas tiktu novirzīti nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai, novirzītu nenodrošināto kreditoru prasījumu segšanai. Tādējādi ar Maksātnespējas likuma normu tiktu būtiski ierobežotas nodrošināto kreditoru tiesības, taču šo tiesību ierobežojumu nevarētu attaisnot ar parādnieka stāvokļa uzlabošanu, skaidro grozījumu autori.
Deputāti arī atzīmē, ka kopš 2014.gada 25.septembra, kad tika pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, ir būtiski samazinājies mājokļu kreditēšanas apmērs – kredītiestādes ir pārskatījušas savu kredītpolitiku un palielinājušas mājokļu kredītu pirmās iemaksas apmēru, kā arī procentu likmes. Tādējādi nolikto atslēgu principa piemērošanu visos fizisko personu maksātnespējas procesos, būtiski samazina kreditēšanas pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām.
Pēc likumu grozījumu autoru minētā, nolikto atslēgu principa izslēgšana no Maksātnespējas likuma un grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā novērstu minētās problēmas, jo nolikto atslēgu princips tiks ieviests Patērētāju aizsardzības likumā, nodrošinot, ka puses atbilstoši kreditora piedāvājumam jau sākotnēji var vienoties, vai to saistību izpildē būs piemērojams nolikto atslēgu princips.
Jau vēstīts, ka 9.februārī koalīcijas partijas vienojās atbalstīt nolikto atslēgu principa ieviešanu kā izvēles iespēju. Koalīcija vienojusies grozījumus Saeimā virzīt steidzamības kartībā.
Tāpat vēstīts, ka Saeima pērn septembra beigās, lemjot par grozījumiem Maksātnespējas likumā, tajā atstāja normu par nolikto atslēgu principu. Šobrīd Maksātnespējas likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta līdz martam, tostarp atlikta arī nolikto atslēgu principa ieviešana, taču atsevišķas bankas vēl pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas jau pagājušā gada nogalē palielināja pirmās iemaksas apmērus mājokļa kredītiem.
