Jāuztver kā plašsaziņas līdzeklis 21
Vēsturnieka Engīzera pamanītā kļūda, iespējams, nebūtu lielas brēkas vērta un nez vai cilvēks, kurš nav profesionāls vēsturnieks, to maz pamanītu. Politiķu un mediju nozares ekspertu uzmanību pievērsis kas cits. Proti – busiņos uzstādītie monitori pārraida ne vien reklāmas, bet arī retranslē saturu no ziņu aģentūrām un televīzijas “Pirmais Baltijas kanāls”. Tas nozīmē, ka tie vairs nevar tikt uztverti kā vienkārši vides reklāmas stendi, bet gan kā plašsaziņas līdzekļi.
Sabiedriskajā transportā izvietotajiem monitoriem, kur bieži vien lasāmas specifiski atlasītas “PBK” ziņas krievu valodā, uzmanību pievērsusi arī “Re:Baltica” pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe, kas pētījusi Krievijas propagandas mehānismus Baltijā. Sociālajā tīklā “Twitter”, ievietojot attēlu ar mikroautobusa ekrānā lasāmām ziņām un Pirmā Baltijas kanāla logotipu, viņa vaicā: “Kas tā par politaģitāciju Rīgas sabiedriskajos transportos? Krievu valodā un PBK?”
“Ja šajos kanālos paralēli komercreklāmai notiek satura retranslācija, tad tie ir uzskatāmi par medijiem un tiem būtu jāpakļaujas tādiem pašiem noteikumiem kā pārējiem elektroniskajiem medijiem, kuru darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Tas nozīmētu, ka viņiem jāievēro gan satura daudzveidības principi, gan valsts valodas un svešvalodu proporcijas,” teica mediju eksperte Anda Rožukalne. Viņa arī solīja, ka nākamajā Kultūras ministrijas Mediju regulācijas darba grupas sēdē rosinās izskatīt jautājumu par “busiņu ekrāniem”.
Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija plāno jaunajā parlamenta sesijā pievērsties šai problēmai. “Kā vienu no komisijas pirmajiem darbiem rosināšu kolēģiem sarīkot atsevišķu sēdi un uzaicināt visas iesaistītas puses, lai beidzot atšķetinātu – kas un pēc kādiem principiem veido šo saturu,” informēja Laizāne. Otrs un krietni sarežģītāks uzdevums deputātiem kopā ar ekspertiem būs jaunas mediju definīcijas iestrādāšana likumos, lai tā attiektos arī uz šādiem jauno tehnoloģiju produktiem.
Savukārt Rožukalne, lūgta novērtēt, kādu ietekmi uz iedzīvotāju noskaņojumu varētu atstāt selektīvas informācijas atspoguļošana sabiedriskajā transportā, uzsvēra, ka šādā veidā tiktu nostiprināta to cilvēku pasaules uztvere, kuri arī ikdienā patērē galvenokārt Krievijas propagandas medijus: “Ja viņš mājās televīzijā saņem vienveidīgu saturu no Kremļa kanāliem, tad līdzīgas informācijas parādīšanās sabiedriskajā transportā viņa pasaules uztveri tikai nostiprina.”
Pēc “Massmedia Mobilā televīzija” mājas lapā publicētajiem datiem, reklāmu busiņos septiņas reizes nedēļā skatās 28 000 pasažieru, bet mēnesī to redzot ap 50 000 cilvēku.
