Saeima vērtēs mikroautobusu aizdomīgo “televīziju” 21
“Šeit ir pavisam nopietns pamats bažām, jo izveidojusies situācija, ka iedzīvotājiem tiek piedāvāts plašsaziņas līdzeklis, kas faktiski darbojas ārpus jebkāda regulējuma. Turklāt nav skaidri zināmi ne patiesie satura veidotāji, ne īpašnieki,” uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA).
Šai tēmai deputāte pievērsusi uzmanību pēc “Latvijas Avīzes” 4. aprīļa publikācijas “Maldinošā vēsture sabiedriskajā transportā”. Tajā izskanēja vēsturnieka Edgara Engīzera sašutums par “Rīgas mikroautobusu satiksmes” (“RMS”) busiņos uzstādīto monitoru rādīto saturu. Vēsturnieku bija satraucis, ka tajos tiek tiražēti maldinoši fakti par Otro pasaules karu. Piemēram, šā gada 22. martā mikroautobusu informatīvajos ekrānos latviešu un krievu valodā tika publicēts šāds “fakts”: “1939. gada 22. martā Otrajā pasaules karā Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu.” E. Engīzers vērsa uzmanību, ka šajā datumā Otrais pasaules karš nebija sācies: “Ikkatrs pamatskolēns zinās, ka Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai, kas sekoja 23. augustā noslēgtajam Molotova–Ribentropa paktam.”
Kas veido saturu?
Noskaidrot, kurš par ekrānos rādītajiem tekstiem ir atbildīgs, “Latvijas Avīzei” izrādījās apgrūtinoši – “RMS” monitoru vietas izīrējis uzņēmumam “First Public TV”, kurš savukārt satura veidošanu esot deleģējis mediju holdingam “Baltijas Mediju alianse” (“BMA”). Šī uzņēmuma pārstāvji sākotnēji telefonsarunā apstiprināja, ka veidojot busiņu monitoru saturu projekta “Massmedia Mobilā televīzija” ietvaros. Bet vēlāk sāka laipot. “BMA” mārketinga vadītāja Sindija Frīdenberga sākotnēji telefonsarunā skaidroja, ka saturu veidojot kāds holdingā ietilpstošs uzņēmums, un stāstīja, ka fakti esot pārpublicēti no ziņu aģentūras LETA. Taču, kad vēlākajās sarunās lūdzu precizēt, kas īsti veido saturu, saņēmu strupu atbildi – “BMA” neesot nekādas juridiskas saistības ar satura izvietošanu busiņos un vairāk nekādu komentāru nebūs.
Tiesa, konkrētā vēsturiskā fakta avots, visdrīzāk, ir ziņu aģentūra LETA. “Jā, pēc “LA” raksta izlasīšanas paši secinājām, ka mūsu vēsturisko faktu apkopojumā (medijiem paredzēta datubāze “Šī diena vēsturē Latvijā un pasaulē”) ir kļūda – nepareizi minēts šī notikuma vēsturiskais konteksts, proti, Vācija pēc ultimāta atņēma Klaipēdu Lietuvai, bet tas nenotika Otrā pasaules kara laikā,” raksta LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis.
