Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus, kas ļautu šogad mainīt FKTK padomi 0
Ziņa papildināta pl.11.30.
Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz iespēju šā gada 1.oktobrī virzīt apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.
Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti, bet pret balsoja 31 parlamentārietis.
Iepriekš vairākiem deputātiem bija iebildumi pret šiem grozījumiem, un atsevišķi parlamentārieši plāno iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, lai pilnveidotu grozījumus. Priekšlikums likumprojektam var iesniegt līdz 17.maijam.
Arī šodien debatēs galvenokārt opozīcijas pārstāvji kritizēja šo likumprojektu. Bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka dažas no piedāvātajām izmaiņām ir absurdas. Proti, pēc desmit deputātu pieprasījumu FKTK vadītājs varēs “ik pa mēnesim nokļūt uz izbalsošanas sola”, pauda Kučinskis, piebilstot, ka tas ir pretrunā ar vēlmi pēc neatkarīgas, respektablas un kontrolēt spējīgas FKTK.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) pauda bažas, ka līdz ar šīm likuma izmainām FKTK tiks politizēts, bet pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš tiks atlaists teju trīs gadus pirms termiņa beigām. Pēc deputāta domām, pieņemot šos grozījumus, FKTK tiks vājināts un tā autonomija samazināsies.
Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) akcentēja, ka ir nepieciešams “savest kārtībā Latvijas finanšu sektora uzraudzību un finanšu sektoru”. Viņš norādīja, ka komisija plaši diskutēja par šīm izmaiņām un nolēma atbalstīt likumprojektu.
Tāpat Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurā ietverti FKTK pienākumi kredītiestāžu likvidēšanas procesā. Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu Kredītiestāžu likumā mērķis ir precizēt normas, kas regulē kredītiestāžu likvidācijas procesu, pilnveidojot tā uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kontroli. Likumprojekts nosaka, ka FKTK ir pienākums veikt likvidācijas procesa uzraudzību, vienlaikus arī nosakot tiesības iegūt nepieciešamo informāciju šī uzdevuma izpildē. FKTK darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju un noguldītāju interešu aizsardzību, un ir svarīgi, ka tā turpinātu nodrošināt aizsardzību arī likvidācijas procesā, jo ne visi noguldītāji būs saņēmuši savus noguldījumus no Noguldījumu garantiju fonda un tos atgūs tikai likvidācijas procesa ietvaros.
Tāpat Kredītiestāžu likumā tiek precizēts, ka kredītiestādes likvidatoram ir pienākums nodrošināt finanšu noziegumu kontroli atbilstoši normatīvu prasībām un atbilstoši likvidējamās kredītiestādes darbībai piemītošajam riskam, tostarp ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par likvidācijas procesā konstatētiem aizdomīgiem darījumiem. Vienlaikus atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam likvidatoram ir jāizstrādā metodoloģija to kontrolei atbilstoši FKTK un FID prasībām.
Šīs izmaiņas ir daļa no Ministru prezidenta izsludinātā nozares “kapitālā remonta” un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.
Grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību, nosaka termiņa ierobežojumu padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka FKTK amatpersonas un darbinieki nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām, kas radušās finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām. Grozījumi nosaka, ka visus padomes locekļus turpmāk amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
Līdz ar to jauna FKTK padome tiks izraudzīta līdz šā gada 1.oktobrim.
Savukārt FKTK priekšsēdētājs Putniņš ir paudis, ka FKTK padomes nomaiņa un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) nosaukuma maiņa uz Finanšu izlūkošanas dienestu nav nekāds finanšu sektora “kapitālais remonts”. Tāpat viņš piebilda, ka “kapitālā remonta” iniciatīvas lozungs bija stiprināt FKTK padomes politisko neatkarību, taču kā iespējams stiprināt politisko neatkarību, ja FKTK padomes locekļi tikšot iecelti politiski.
