Saeimā veidos jaunu – ilgtspējīgas attīstības komisiju 12
Valdību veidojošās Saeimas frakcijas neoficiāli vienojušās par amatu bijušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (“Vienotība”), kurš atgriezies darbā Saeimā.
Ekspremjers varētu vadīt ilgtspējīgas attīstības komisiju, kas pašlaik vēl tikai tiek veidota. Tas ļāvis opozīcijas pārstāvjiem ironizēt, ka jaunā struktūrvienība top tikai tādēļ, lai nodrošinātu cienījamu amatu vienam no “Vienotības” līderiem. Komisijas veidošanā iesaistītie frakciju pārstāvji to gan noliedz – iecere par ilgtspējīgas attīstības komisiju piederot nevis ekspremjera partijai “Vienotība”, bet gan Nacionālās apvienības (NA) pārstāvim Eināram Cilinskim. Turklāt viņš ar šo domu nācis klajā pirms vairāk nekā gada, kad Dombrovska demisija vēl nebija iedomājama. Sākotnējā iecere arī paredzēja, ka šo komisiju varētu vadīt pats E. Cilin- skis vai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Raimonds Vējonis. Taču, tā kā viņi abi tagad kļuvuši par ministriem, šis amats tiks uzticēts Dombrovskim.
Komisijas funkcijas ietvers Nacionālā attīstības plāna (NAP) un “Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030” (“LIAS 2030”) pārraudzīšanu, līdzdarbošanos citu stratēģisku un starpnozaru plānošanas dokumentu izstrādē, atzinumu un priekšlikumu sniegšanu par politikas plānošanas dokumentiem un diskusijas par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.
“Ir ļoti būtiski, lai arī likumdevējs ar savu darbību demonstrētu sabiedrībai valsts attīstības virzienus, tādējādi stiprinot iedzīvotāju uzticību valstij. Nav īsti pareizi, ka būtiskākos valsts stratēģiskās attīstības jautājumus izlemj ierēdņi un parlamentā par tiem netiek pienācīgā līmenī diskutēts,” skaidroja idejas autors tagadējais vides un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Jautāts, vai šī komisija nepārvērtīsies par vietu, kur deputāti vienkārši papļāpā par nākotni, viņš norādīja, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kas būs komisijas vadītājs. Tieši tādēļ viņš atzinīgi vērtēja iespēju, ka to varētu uzņemties V. Dombrovskis, jo ekspremjera vadība šai komisijai piešķirtu nozīmību un nepieļautu tukšu pļāpāšanu.
Līdzīgu viedokli pauda arī “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Viņaprāt, Latvijai vajadzētu sekot Somijas piemēram, kur politikas plānošanas dokumenti pirms pieņemšanas valdībā vienmēr tiek izskatīti arī parlamentā.
Pašreiz Saeimā Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas paspārnē ir izveidota Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas apakškomisija. Taču ilgtspējīgās attīstības komisijas veidotāji uzskata, ka ar to nepietiek, jo jāvērtē arī citi politikas plānošanas dokumenti un vispār – apakškomisijas līmenis esot nepietiekams šādu jautājumu risināšanai.
Valdības maiņa ienesusi korekcijas arī esošo Saeimas komisiju sastāvā. Par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju vakar tika ievēlēta Dana Reizniece-Ozola (ZZS), jo līdzšinējā komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”), kļūstot par izglītības ministri, nolikusi deputāta mandātu. Kļūstot par zemkopības ministru, darbu Saeimā uz laiku pametis arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dūklavs (ZZS). Visticamāk, viņa vietā darbu turpinās frakcijas kolēģis Ingmārs Līdaka. Jauns vadītājs būs jāmeklē arī Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijai, jo līdzšinējais vadītājs Raimonds Vējonis (ZZS) kļuvis par aizsardzības ministru.
