Rāvušies vaiga sviedros 18
Jautāti par savām vasaras gaitām, teju visi satiktie deputāti noliedz, ka būtu atpūtušies, un stāsta, ka šo pusotru mēnesi esot rāvušies vaiga sviedros – kāds organizējis frakcijas darbu, kāds veidojis jaunu partiju, cits kārtojis dokumentus vai braukājis apkārt, tiekoties ar vēlētājiem. “Mans amats jau šo divu mēnešu laikā nemainās – tik un tā esmu komisijas priekšsēdētāja, tik un tā uzklausu telefona zvanus, lasu vēstules, kārtoju dokumentus, rakstu atbildes – strādājam un gatavojamies jaunajai sesijai. Komisijas sēdes gan nenotiek, jo visus steidzamākos likumprojektus paguvām izskatīt pagājušās sesijas laikā. Taču komisijas deputāti visu vasaras periodu darba grupās gatavoja jaunus likumus, tāpat mums bija dažādas tikšanās un apmeklējām konferences,” stāsta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Vienīgi Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars atzīst, ka starpsesiju periodā atļāvies paņemt divas brīvas nedēļas, “lai atjaunotu fiziskos un emocionālos spēkus”. “Taču visu pārējo laiku gan nācās daudz strādāt, gatavojoties jaunajai sesijai. Ir jāiegulda daudz darba aizkulisēs, lai varētu strādāt komisijās un parlamenta sesijā,” teica M. Bondars. Viņš gan atzina, ka likumdošanas procesu šādi pārtraukumi vilcina un sprieda, ka savulaik pieļauta milzīga kļūda, izņemot Satversmes 81. pantu (tas ļāva valdībai Saeimas sesiju starplaikā pieņemt noteikumus ar likuma spēku).
Deputāte Solvita Āboltiņa, kura arī bijusi parlamenta priekšsēdētāja, uzskata: “Pārtraukums tiešām sanāk garāks nekā citās valstīs, bet tas nerada problēmas likumdošanā. Saeimas Kārtības rullis ir pietiekami elastīgs un ļauj vajadzības gadījumā sasaukt ārkārtas sesijas.”
Savukārt ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš uz jautājumu, vai Saeimai nepieciešams garāks pārtraukums vasarā, atbild ar skarbu ironiju: “Protams! Deputātu vidējais vecums ir ap kādiem 60 gadiem, un viņi nedrīkst pārpūlēties! Veselība jāsaudzē, it sevišķi tiem parlamentāriešiem, kas šeit mokās jau 10 – 15 gadus. Iespējams, pēc nākamajām vēlēšanām būs jaunāks Saeimas sastāvs un tad vairs nebūs nepieciešami tik gari pārtraukumi.”
Slēpjas aiz skolotājiem
Lēmējvaras darbs faktiski visās demokrātijās tradicionāli tiek organizēts sesiju veidā. Sesiju un to starplaiku garums gan var atšķirties, tāpat arī parlamenta sanākšanas reižu skaits nedēļā, bet princips visur ir līdzīgs. Tas saistīts ar vēsturiskiem iemesliem, lai likumdevējam būtu iespēja ik pa laikam atgriezties savā pārstāvētajā reģionā. Mūsdienu sakaru infrastruktūras un transporta tehnoloģiju attīstība ļauj daudz vieglāk nokļūt savā pārstāvētajā reģionā un teju nepārtraukti ar to sazināties. Tādēļ ik pa laikam arī citās Eiropas valstīs uzjundī diskusijas par atteikšanos no vēsturiskajiem sesiju starplaikiem vai vismaz tos saīsināt. Mūsu Saeimā gatavību diskutēt par šādu ideju izrādīja tikai atsevišķi opozīcijas deputāti. Vairākums aptaujāto vēlas palikt pie pašreizējās kārtības. Kā vienu no argumentiem garā sesiju starplaika saglabāšanai vasarā deputāti min skolotājus un augstskolu pasniedzējus, kuriem arī darba ritms mierīgāks, kamēr skolēni un studenti devušies vasaras brīvlaikos.
Aptauja
Vieglāk satikt citplanētieti nekā deputātu
Šā raksta tapšanas laikā lūdzām arī “Latvijas Avīzes” lasītājus padalīties pieredzē – vai viņi sesiju starplaikā satikuši klātienē kādu deputātu un izdevies ar viņu aprunāties, ņemot vērā deputātu bieži izmantoto jēdzienu viņu darba kalendārā “tikšanās ar vēlētājiem”.
Spriežot pēc saņemtajiem e-pastiem un komentāriem portālā “la.lv”, visbiežāk iedzīvotāji satikuši Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kas arī vasaras mēnešos aktīvi apmeklējusi dažādus svinīgus pasākumus. Ne mazāk enerģiski rosījušies arī gados jaunie deputāti. Tā, piemēram, daudzi lasītāji sastapuši jaundibinātās partijas “Kam pieder valsts” (“KPV.LV”) līderi Artusu Kaimiņu, kurš šovasar daudzviet ticies ar potenciālajiem partijas biedriem un atbalstītājiem. Tikpat aktīvi darbojies Juris Viļums (“LRA”), kurš satikts ne vien dzimtajā Latgalē, bet arī citos Latvijas novados un paciemojies arī pie tautiešiem Īrijā. Vēlētājiem izdevies satikt arī Jāni Dombravu (NA) un Veiko Spolīti (“Vienotība”).
Saņēmām arī viedokļus no cilvēkiem, kas vēlējušies tikties ar deputātiem, bet tas viņiem nav izdevies. “Nu ļoti gribēju satikt, bet nekā. Arī Saeimas kantorī nav pieejama informācija par deputātu tikšanās vietām un laikiem. Tā viņiem slepenā informācija, viņi pārsvarā mūk no tautas un lūdz vērsties pie palīgiem…” secinājusi mūsu lasītāja Aina. Citi komentētāji portālā “la.lv” drūmi ironizē, ka satikt citplanētieti būtu vieglāk nekā Saeimas deputātu.
Ar interesantu pieredzi padalījās VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāve Kristīne Jarinovska. Komisija no 11. līdz 13. augustam rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci “Lielais brālis tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras”. Tajā aktīvu dalību ņēmuši arī vairāki deputāti – Ints Dālderis (“Vienotība”), Aleksandrs Kiršteins (NA), Kārlis Krēsliņš (NA), Ritvars Jansons (NA), Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) un Inga Bite (LRA). “Vietā būtu minēt, ka konferences norises laikā uz ielas nejauši satikti arī citi deputāti, piemēram, Vilnis Ķirsis un Edvards Smiltēns. Uz jautājumu, kādēļ neizmanto iespēju piedalīties konferencē, kur ir iespēja iztaujāt par sev interesējošiem jautājumiem konferences dalībniekus, viņi pauda neviltotu izbrīnu par to, kāpēc gan par VDK jautājumiem būtu jāinteresējas vasarā un ka, viņuprāt, daudz aktuālāki šobrīd ir ekonomikas jautājumi,” atcerējās pētniece. Viņasprāt, gan abiem jaunajiem politikas censoņiem būtu derējis vismaz iepazīties, piemēram, ar Alda Daugavvanaga un Ginta Zelmeņa referātiem, lai saskatītu kopsakarības starp aktuālajiem sarežģījumiem un padomju birokrātisko pagātni, kad apkarotas uzņēmējdarbības iniciatīvas.
