Deputāti divarpus mēnešus nestrādāja, uzskata premjers. Saeima vasaras brīvsoli negrib saīsināt 18
“Kādēļ šie likumprojekti, ko valdība jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem pabeigusi, tikai tagad tiks izskatīti Saeimā?” pēc koalīcijas padomes sēdes par ieilgušiem darbiem Valsts ieņēmumu dienesta reformu sakarā Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) pajautāja žurnālisti. Premjers pasmaidīja, noplātīja rokas un koķeti attrauca: “Saeima šos mēnešus nestrādāja.” Arī blakus stāvošie koalīcijas partneri – Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības un “Vienotības” – piekrītoši ķiķināja un māja ar galvu – sak’ patiešām divarpus mēnešus neko nedarījām.
Acīmredzot jautājums viņus bija pārsteidzis nesagatavotus, jo citkārt parlamentārieši pat apvainojas, ja pārtraukumu starp pavasara un rudens sesijām kāds nosauc par “deputātu vasaras brīvlaiku” vai “garo atvaļinājumu”. Šādos brīžos parasti seko taisnošanās, ka deputātu darbs nav tikai tiešraidēs vērojamās Saeimas sēdes, bet gan diskusijas komisijās un darba grupās, iepazīšanās ar likumprojektiem, tikšanās ar vēlētājiem un tamlīdzīga “neredzamā” rosīšanās.
Saeimas priekšsēdētāja sarūgtināta
Tad nu pašķirstīsim Saeimas vasaras mēnešu kalendāru un palūkosim, kas šajā laikā parlamentā noticis. Šā gada pavasara sesija tika slēgta 20. jūnijā, bet rudens sesija atsākās 2. septembrī. Šajā starplaikā ne reizi nenotika ne parastās, ne ārkārtas Saeimas sēdes, ne arī amatpersonu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Kas attiecas uz komisijām, tad no kopumā 16 Saeimas komisijām daudzmaz regulāras sēdes sasauca tikai divas: Lolitas Čigānes (“Vienotība”) vadītā Eiropas lietu komisija un Vitālija Orlova (“Saskaņa”) vadītā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (galvenokārt tādēļ, lai izskatītu iedzīvotāju iesniegtos kolektīvos iesniegumus). Arī daudz kritizētā “Valsts nozagšanas parlamentārās izmeklēšanas komisija”, ko vada Veiko Spolītis (“Vienotība”), sanāca uz sešām sēdēm. Vēl dažas komisijas sapulcējās vienu vai divas reizes, bet vairākums parlamentāriešu sesiju starplaikā Saeimas namā nebija satiekami. Lielākoties viņi pat nebija sazvanāmi, lai saņemtu komentāru par kādu tā brīža aktualitāti. Kaut arī parlamenta darba kārtībā vasaras mēnešos lielākoties atrodami balti plankumi, deputātu atalgojuma sarakstā nav nekādu izmaiņu – sesiju starplaikā tautas kalpi turpina saņemt algu pilnā apmērā.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) neslēpj savu sarūgtinājumu par premjera izteikumiem. “Es kategoriski nevaru piekrist apgalvojumam, ka Saeima divus mēnešus nestrādāja. Tā nav! Notika darbs komisijās, darba grupās, koalīcijas padomē, dažāda formāta tikšanās. Pavasara sesijas noslēgumā es sasaucu visu ministriju parlamentāros sekretārus, un viens no sapulces jautājumiem bija – vai viņu nozarē ir kādi jautājumi, kam būs nepieciešama ārkārtas sēde vasaras laikā. Nekādi projekti netika pieteikti. Arī vasarā nepienāca informācija no valdības, ka būtu nepieciešams steidzami virzīt kādu likumu. Ja tāda informācija būtu, tad uzreiz tiktu sasaukta ārkārtas sesija,” teica I. Mūrniece un solīja, tiekoties ar premjeru, pārrunāt šo starpgadījumu. Viņa arī uzskata, ka šāds sesiju starplaiks esot nepieciešams, lai likumdevēji varētu atjaunot spēkus, celt kvalifikāciju un sagatavoties jaunam darba cēlienam. Deputātu darbu neregulē darba likumdošana, bet gan Saeimas Kārtības rullis, un saskaņā ar to parlamentāriešiem pienākas tikai viena neapmaksāta atvaļinājuma nedēļa sesijā, tādēļ tautas kalpiem draudot “izdegšana”.
