Saeima varētu konceptuāli atbalstīt atsevišķu īpašumu atdošanu ebreju kopienai 10
Likumprojektus par atsevišķu īpašumu atdošanu ebreju kopienai ceturtdien, visticamāk, nodos izskatīšanai parlamenta komisijās.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka likumprojektus nolemts nodot parlamenta komisijām, kas arī atsevišķi izvērtēs jautājumu par katru atsevišķu īpašumu.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis Imants Parādnieks norādīja, ka frakcijas deputātiem ir dažādi viedokļi, tāpēc arī viņu balsojums varētu būt atšķirīgs. Par šo jautājumu gan vēl lems frakcijas.
Vienlaikus Parādnieks pauda, ka vismaz daļa likumprojektu varētu tikt nodota komisijām, jo piedāvāts korekts veids, kā risināt šo jautājumu – lemt par katru īpašumu atsevišķi.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Uldis Augulis teica, ka par šo jautājumu deputāti vēl lems frakcijas sēdē, jo viedokļi ir atšķirīgi. Iepriekš ZZS atbalstoši izteicās par šiem likumprojektiem. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis iepriekš sacīja, ka politiskais spēks nav diskutējis par šo jautājumu, taču šāds solis ir atbalstāms, ja pašas pašvaldības tam piekrīt un ja runa ir par reliģiskām un kultūrvēsturiskām ēkām.
Kā ziņots, Saeimā iesniegti pieci likumprojekti, kuros rosināts lemt par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei – par ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, par ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, par ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, par ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī par bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Īpašumus plānots nodot, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Vēl vienā likumprojektā rosināts atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.
Četrus likumprojektus Saeimā iesnieguši deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš (V), Atis Lejiņš (V), Artis Rasmanis (ZZS), Solvita Āboltiņa (V) un Lolita Čigāne (V). Vienu likumprojektu Čigāne nav parakstījusi, bet to ir parakstījis deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).
Paredzēts, ka jautājumu par likumprojektu nodošanu vērtēšanai komisijās Saeima varētu skatīt 29.janvāra sēdē.
