Saeima varētu ierobežot laiku, cik ilgi pieejamas amatpersonu deklarācijas 0
Saeimā deputāti plāno sašaurināt laiku, cik ilgi publiski būs pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas. Aizbildinoties ar atrunām, ka to prasa Eiropa, deputāti apsvēruši ieceri, ka deklarācijas būs pieejamas tikai par pēdējiem pieciem gadiem, ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
2015.gada novembrī “Nekā Personīga” ziņoja par četriem fiktīviem darbiniekiem Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.
Vairākus gadus ar departamenta vadības ziņu izveidots Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Informatīvais sektors, kura darbiniekiem algās bija iztērēti 187 tūkstoš eiro.
Darbinieku sarakstos fiktīvo kolēģu vārdi atradās, bet darba vietā viņi nebija manīti. Nākamajā dienā pēc raidījuma departaments fiktīvo nodaļu likvidēja.
2016.gadā “Nekā Personīga” ziņoja par “Rīgas namu pārvaldniekā” mākslīgi izveidoto Attīstības projektu nodaļu.
Tās vadītājs Agnis Kalnkaziņš apstiprina, ka tikai divi no 16 darbiniekiem bijuši pakļauti viņam. Pārējie – tieši vadībai.
Viņu vidū divu “Saskaņas” deputātu sievas, mēra Ušakova bijušā preses sekretāra dēls. Ap 2000 eiro saņēma Saskaņas domniece Svetlana Savicka.
Pēc atklājuma par fiktīvo nodarbinātību dome nodaļu uz karstām pēdām likvidēja. Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra uzsāka kriminālprocesu par krāpšanu.
Krāpšanos ar fiktīvo nodarbinātību apgrūtināja likuma norma, ko Saeima pieņēma 2017.gada novembrī – ka valsts un pašvaldību iestādēm savās mājas lapās internetā jāpublisko un 8 gadus jāuzglabā darbinieku saraksti un viņiem izmaksātās algas.
Arodbiedrības no divām augstskolām, kas katru gadu saņem vairākus miljonus no valsts budžeta, vērsās Satversmes tiesā. Viņuprāt šāda publiska atskaitīšanās neatbilst Satversmei.
Kopš šīs nedēļas informāciju par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu žurnālisti un citi interesenti var pieprasīt tikai rakstot iesniegumus.
Un, ja iestāde uzskatīs, ka pamatojums nav pietiekams, tā informāciju var nedot. Gan vēlētājam, gan ikvienam žurnālistam. To vai likums ir labs vai slikts, Satversmes tiesa nemaz neesot paguvusi sākt vērtēt.
Konstatēts, ka Saeimā jaunā norma pieņemta lielā steigā, apejot un ignorējot Valsts prezidenta iebildes, kurs likumu jau bija atgriezis atkārtotai izskatīšanai atpakaļ deputātiem. Tā vietā jaunās normas Saeima iekļāva citā likumā un kopā ar valsts budžetu triecientempā pieņēma.
Liegums turpmāk publiskot algas nav vienīgais, kas apdraud sabiedrības iespējas kontrolēt valsts un pašvaldību darbiniekus.
Jau iepriekšējā sasaukuma Saeima sāka domāt, ka būtu jāierobežo laiks, cik ilgi publiski pieejamas valsts amatpersonu deklarācijas. Šobrīd tās visas atrodamas VID mājas lapā.
Tobrīd pie frakcijām nepiederošais, šobrīd ZZS pārstāvošais Viktors Valainis īpaši dedzīgi atbalstīja ieceri pēc pieciem gadiem deklarācijas no publiskiem reģistriem izdzēst.
Pamatojot, ka šādu informāciju ierobežot liek Eiropas datu regula.
Šobrīd Valainis atzīst, ka klausījies kļūdainos padomdevējos. Bet šīs informācijas ierobežojumi joprojām būtu jāapsver.
Ja deklarācijas būs pieejamas tikai par pēdējiem pieciem gadiem, tad vairs nevarēs redzēt kā, strādājot valsts vai pašvaldības maizē, daudzas ietekmīgas personas spējušas audzēt savu labklājību.
Vai “Rīgas Satiksmes”, “Rīgas namu pārvaldnieka“ un citu skandālos ierauto kapitālsabiedrību augstākā līmeņa darbiniekiem būtu publiski jāatskaitās par saviem tēriņiem un ienākumiem – to varētu uzdot izlemt šo iestāžu vadītājiem.
Tāds priekšlikums jau pirms kāda laika nonācis Saskaņas deputāta Sergeja Dolgopolova vadītajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā. Bet tur arī iesdrēdzis.
Dolgopolovs noliedz, ka vilcinātos ar lēmuma pieņemšanu. Lai gan Datu valsts inspekcija jau kopš pagājušā gada vasaras gaida aicinājumu doties uz Saeimu, lai sniegtu savu skaidrojumu. Inspekcijas ieskatā Eiropas datu regula neliek grozīt likumu un ierobežot laiku, cik ilgi pieejamas iepriekšējo gadu deklarācijas.
Centrālā vēlēšanu komisija pirms katrām vēlēšanām apkopo partiju iesniegtos sarakstus ar Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem. Viņiem ir jāsniedz ziņas par savu mantisko stāvokli un amatiem.
2014.gadā komisija secināja, ka likumos nav precīzi pateikts, ko darīt ar iepriekšējo vēlēšanu kandidātu sarakstiem, kad ievēlētas jaunās pašvaldības vai Saeima.
Saņemtas sūdzības no dažiem kandidātiem par viņuprāt nepamatotu informācijas uzglabāšanu un CVK vadība nolēmusi, ka neprasīs Saeimai likuma robu izlabot, bet vienkārši visu informāciju no publiskajiem reģistriem izdzēsīs.
Rīgas tehniskā universitāte un RSU vērsties Satversmes tiesā mudināja arī Latvijas universitāti, kas tomēr nolēma tiesvedībā neiesaistīties.
Raidījums norāda, ka valsts amatpersonas deklarācijas nav jāiesniedz Fiskālās disciplīnas uzraudzības padomes vadītājam un valdes locekļiem. Lai arī viņi saņem valsts maksātu algu un ieņem nozīmīgus amatus. Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola uzskata, ka vismaz padomes vadītājam savi ienākumi un izdevumi būtu jāuzrāda. Diskusijas par to notikušas iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā, bet lēmums, ko darīt tā arī netika pieņemts.
