Vai Latvijas Republikas Saeimā vajadzētu ievēlēt mazāku deputātu skaitu? 6
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, regulāri aktualizējas jautājums, ar cik valsts augstākās varas deputātiem Latvijai pietiktu. Zināms, ka šogad Ungārijas parlamentā ievēlēts gandrīz uz pusi mazāk parlamentāriešu. Par tādu lēmumu izšķīrusies arī Beļģija, bet likumisko procedūru iziet Nīderlande.
Gundega Sauškina, uzņēmuma “Very berry” un LPKS “Baltijas ogu kompānija” valdes priekšsēdētāja: ”Saeimā, maksimums, varētu būt 60 profesionāli, tautsaimniecības attīstībā ieinteresēti deputāti. Personiski es esmu secinājusi, ka uzņēmējiem ir labi, ja aiz tiem stāv spēcīgas lobiju organizācijas un, protams, ja arī mēs paši ejam, prasām, pierādām, kas vajadzīgs zemniekiem un laukiem. Konkrēti ogu audzētāji ir paši kopā ar asociāciju, Zemnieku saeimu, Zemkopības ministriju aktīvi darbojušies, un rezultāti, ko esam panākuši no Saeimas deputātiem, ir pozitīvi. Kopumā, par Saeimu runājot, uzskatu, ka šie 100 cilvēki uz tik mazu Latvijas iedzīvotāju skaitu, uz tik mazu uzņēmēju skaitu ir smaga nasta. Pilnībā atbalstu Straujumas kundzes teikto, ka Latvijā ir arī pārāk liels administratīvais aparāts, un noteikti pareizi būtu plānot, kā tas samazināms, nevis spriest, kādi nodokļi palielināmi, tādējādi laukus iedzenot vēl lielākā nabadzībā un aizmirstībā. Ar ko tad gribam piesaistīt jauniešus, ja daudzos lauku pagastos nav pat pašas minimālākās infrastruktūras? Darbu vēl atrastu, taču brīvo laiku nav kur pavadīt, nav kur sportot, atpūsties. Un vēl – vai Latvijā nevajadzētu tīri matemātiski parēķināt, cik mūsu mazajai valstij vajag deputātu, ja Vācijā, kur ir 81 miljons iedzīvotāju, parlamentā strādā 621 deputāts?”
Ainārs Mežulis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, plāno kandidēt uz 12. Saeimu no ZZS saraksta: ”Vajadzētu uz pusi mazāk deputātu, jo ļoti labi taču pierādījies, cik no pašreizējiem 100 strādā reāli. Es esmu aktīvs politiķis un regulāri ar Saeimas deputātiem tiekos, sadarbojos, taču arī tie ir no aktīvo vidus. Diemžēl vismaz 30 līdz 40 tautai tā arī paliek nezināmi visu sasaukuma laiku. Droši vien kādās komisijās viņi darbojas, bet acīmredzot tā klusi, mierīgi, presē, radio neizpaužoties, ar saviem vēlētājiem nekontaktējoties. Ja Saeimas deputātu būtu mazāk, viņi būtu profesionālāki. To pašu varu teikt par valdību. Arī tajā jāstrādā profesionāļiem, nevis politiķiem. Ir taču tik daudz biedrību, firmu, savā nozarē kompetentu cilvēku, kurus vienmēr var pieaicināt darba grupās kā konsultantus, un tad varbūt tiktu pieņemti reālajai dzīvei atbilstošāki lēmumi un likumi.”
Ivars Ādamsons, z/s “Rožkalni” īpašnieks: ”Saeimā vajadzētu apmēram 60 deputātus ar aprēķinu, lai par kādiem trīs novadiem atbildīgs būtu viens. Tad vismaz mēs, laukos dzīvojošie, zinātu, kam piezvanīt, ar ko aprunāties, padiskutēt. Varbūt arī varas un tautas saikne kļūtu ciešāka, jo patlaban personālijas kaut cik iepazīstam tikai pirmsvēlēšanu kampaņas laikā. Līdzko cilvēks apsēžas Saeimas zālē, visi kontakti pazūd. Protams, ar atsevišķiem deputātiem jau kādas īpašas vajadzības gadījumā sazināties varam, bet ciešas ikdienas saiknes nav. Ja deputātu būtu mazāk, ja turklāt viņi būtu tautsaimniecības un nodokļu lietas izprotoši – ideāli.”
Nikolajs Stepanovs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs: ”Varētu palikt arī visi 100 deputāti, ja vien lielāka pārstāvniecība tiktu atvēlēta reģioniem. Taču tādu sadalījumu negrib partijas, un vairums deputātu tradicionāli būs no lielajām pilsētām. Tad nu iznāk, ka Saeimā deputāts savu laiku atsēž un jūtas kā no mēness nokritis, ja pajautā, kur Latvijā atrodas, piemēram, pagasts “a”, kura vēlētājiem jāpateicas par deputātam iebalsoto vietu. Tādā situācijā nav jēgas pat brīnīties, ka centri attīstās, bet nomales izmirst. Drīz jau atkal sāksies deputātu kandidātu braukāšana, uzstāšanās un balsu zvejošana, solot labumus. Ļoti pazemojoši tas ir mums – lauku cilvēkiem, jo labi taču zinām, ka pēc ievēlēšanas visi par mums aizmirsīs. Tie, kuri neaizmirst, ir piliens jūrā, bet paldies vismaz par to pašu mazumiņu.”
