Saeima turpinās vērtēt ierosinājumu pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem 3
Saeima šodien nolēma turpināt darbu pie iepriekšējā sasaukumā neizskatītā likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi.
Minētās izmaiņas rosināja nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), iesniedzot grozījumus Imigrācijas likumā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) iepriekš aicinājis Iekšlietu ministriju uz otro lasījumu izstrādāt priekšlikumus par Ministru kabineta tiesībām lemt par ierobežojumu noteikšanu kopumā, nevis tikai attiecībā uz kādu konkrētu valsti.
VL-TB/LNNK likumprojekts paredz valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu Saeima varēs atcelt šos ierobežojumus.
Parlaments šodien arī nolēma virzīt tālākai izskatīšanai virkni citu likumprojektu, kas netika pieņemti galīgajā lasījumā 11.Saeimas laikā. To vidū ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kas paredz noteikt vienotas prasības un nosacījumus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai un lietošanai, tostarp pieslēgumu palielināšanu centralizētajām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām.
Deputāti turpinās darbu arī pie grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, ar kuriem plānots atcelt aizliegumu Latvijā importēt un eksportēt donoru dzimumšūnas. Tāpat Saeima turpinās skatīt Slīteres nacionālā parka likumprojektu grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā.
Saeima nolēma turpināt skatīt arī piecus 11.Saeimā nepabeigtus likumprojektus, kas paredz grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK).
Piedāvātās izmaiņas cita starpā paredz sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargāki sodi plānoti par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
APK grozījumi arī paredz ieviest jaunu pieeju naudas soda samaksai: tas, kurš atzīst savu vainu un sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk. Likumprojekts paredz iespēju slēgt vienošanos starp soda uzlicēju un pārkāpēju. Apņemoties naudas sodu brīvprātīgi samaksāt desmit darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50%.
Tāpat likuma izmaiņas paredz administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā aizskartajam mantas īpašniekam nodrošināt tiesības pārsūdzēt amatpersonu rīcību un lēmumus attiecībā uz mantu. Patlaban tiesības pārsūdzēt lēmumus ir tikai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Uz šādas kārtības neatbilstību valsts pamatlikumam norādījusi Satversmes tiesa.
Kodeksā arī plānots noteikt, ka par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumus izskatīs un lēmumu par soda uzlikšanu turpmāk pieņems Maksātnespējas administrācija. Patlaban tas ir Valsts policijas kompetencē.
Saeimas Kārtības rullis paredz – ja iepriekšējais sasaukums savu pilnvaru laikā nav pabeidzis likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Šādu likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk par pieciem deputātiem.
Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.
