“Saeimas deputātiem vakcinēties ir goda lieta”: gatavību vakcinēties nav paudusi tikai viena deputāte 70
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, vai speciālistu atzinumu par vakcinācijas atlikšanu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā pirmdien nebija iesnieguši četri deputāti – Jānis Ādamsons, Vladimirs Ņikonovs (“Saskaņa”), Romāns Naudiņš (NA) un Jūlija Stepaņenko.
Taču ir zināms, ka J. Ādamsons ir vakcinējies, bet nevar uzrādīt sertifikātu, jo ir turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā un atrodas apcietinājumā. Savukārt V. Ņikonovam bija klīniskās universitātes slimnīcas atzinums par vakcinācijas atlikšanu uz laiku, taču šajās dienās viņš vakcinācijas procesu būs pabeidzis un saņems sertifikātu.
R. Naudiņš “Latvijas Avīzi” informēja, ka ir vakcinējies ar Pasaules veselības organizācijas atzītu vakcīnu, kas Latvijā nav pieejama. Tāpēc viņam būs nepieciešams kāds laiks, lai saņemtu Eiropas digitālo sertifikātu un iesniegtu visus nepieciešamos dokumentus Veselības ministrijā. Līdz šim sertifikāts viņam neesot bijis nepieciešams, tāpēc šo procesu nav sācis agrāk.
R. Naudiņš uzskata, ka deputātiem bija jāparedz pārejas periods, kura laikā var sagatavoties jaunā likuma prasību izpildei. Saeima to pieņēma 12. novembrī, bet jau 15. novembrī tas stājās spēkā.
Likums “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” nosaka, ka Saeimas deputāti, kuriem nav sertifikāta par vakcinācijas vai vīrusa pārslimošanas faktu vai atzinums, uz kura pamata vakcinēšanās ir atlikta (tādos gadījumos jāiesniedz veiktā testa negatīvs rezultāts), nevar piedalīties Saeimas darbā ne klātienē, ne attālināti. Viņi nesaņem algu un kompensācijas.
R. Naudiņš uzskata, ka kopējā valsts vakcinācijas politika ir nedemokrātiska un viņam kā politiķim neesot pieņemama, jo “haotiska likumu pieņemšana liedz virzīties uz rezultātu, kas noved pie tā, ka Saeimā tiek pārkāptas vispārpieņemtas demokrātijas normas, un tas nenāk par labu ne valsts tēlam, ne drošai investīciju videi”.
Ādamsons nevar uzrādīt sertifikātu
“Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka J. Ādamsons, kurš gan vairs nav “Saskaņas” frakcijas deputāts, bija vakcinējies. Šajās dienās otro poti saņems arī V. Ņikonovs. J. Urbanovičs atzina, ka juridiski Saeimas pieņemtais likums ir apstrīdams, bet “Saskaņa” to atbalsta ētisku apsvērumu dēļ, solidarizējoties ar tiem, kam ir noteiktas līdzīgas prasības. “Ja kādas nozares represē, tad Saeimas deputātiem tā ir goda lieta un arī pašiem ir jāvakcinējas,” teica J. Urbanovičs.
Pašlaik vienīgi neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko nav paudusi gatavību vakcinēties.
Viņa pirmdien iesniedza Saeimā veikta testa negatīvu rezultātu, taču uz testa pamata viņai nebija iespējams piedalīties sēdē. J. Stepaņenko jau ir likusi saprast, ka plāno vērsties Satversmes tiesā. Viņa ir viena no Aināra Šlesera dibinātās partijas “Latvija pirmajā vietā” līderēm. Partija vasaras beigās un rudens sākumā organizēja akcijas par brīvprātīgu vakcināciju.
Tajās piedalījās arī Alda Gobzema vadītā partija “Likums un kārtība”. A. Gobzems, kurš iepriekš apgalvoja, ka ir vīrusu pārslimojis, un viņa partijas biedre Karīna Sprūda pirmdien iesniedza sertifikātu un piedalījās Saeimas darbā.
No “Saskaņas” ievēlētais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš tagad nodibinājis partiju “Republika”, Saeimas sēdē teica, ka ierobežojumi parlamenta darbā piedalīties vairākiem deputātiem ir pretrunā ar Satversmes 5. pantu, kas nosaka, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem.
Kā zināms, šie deputāti mandātu nezaudē un viņu vietā nenāk nākamais kandidāts, bet viņi nevar piedalīties lēmumu pieņemšanā.
V. Dombrovskis uzskata, ka šī Satversmes pārkāpuma dēļ varētu apšaubīt parlamenta pieņemtos lēmumus, jo ir deputāti, kuriem liegtas iespējas pārstāvēt savus vēlētājus. Jāatgādina, ka, stājoties amatā, deputāti svinīgajā zvērestā sola ievērot Latvijas likumus un Satversmi. Taču, kā iepriekš tika norādīts debatēs par šo jautājumu, tad Latvijā nav likuma par obligāto vakcināciju.
Likumam ir vājās vietas
Pirmdien konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars tviterī atgādināja, ka 1926. gadā Saeima bija pieņēmusi likumu, kas paredzēja obligāto potēšanos pret bakām. Lūgts komentēt tagad pieņemto likumu, E. Pastars “Latvijas Avīzei” uzsvēra atšķirību – obligāti nav tas pats, kas pienākums vakcinēties.
Viņš atzina, ka valstij ir pietiekami plaša rīcības brīvība attiecībā gan uz prasībām ierēdņiem, gan deputātiem. Taču ir jāievēro vairāki nosacījumi. Viens no tiem ir medicīniskie iemesli, kas ir ņemti vērā, dodot iespēju uzrādīt konsilija atzinumu, uz kā pamata vakcinācija ir atlikta.
Prasības Saeimas deputātiem ar šādu saslimušo un mirušo skaitu var noteikt, jo Saeimai var nebūt attālinātā darba iespējas, un tādā gadījumā deputāti, kuri nav vakcinējušies vai pārslimojuši vīrusu, var apdraudēt kolēģus un arī vēlētājus.
Ja pastāv apdraudējums sabiedrības drošībai vai dažu personu dēļ Saeima nevar sanākt uz klātienes sēdēm, tad var noteikt papildu prasības deputātiem.
Taču, ja parlaments strādās tikai attālināti, tad tāds ierobežojums varot būt strīdīgs, atzina E. Pastars. Viņš pieminēja, ka vēl var būt diskusija par tiesībām uz personas pārliecību – vai to var ierobežot ar argumentu par sabiedrības drošību.
“Tiesvedības būs, un tas ir labi,” teica E. Pastars, runājot par valsts pārvaldi kopumā. Taču esot svarīgi, lai valdība, jūtoties iedrošināta pēc pirmajām uzvarētajām tiesvedībām, nezaudē piesardzību, nosakot ierobežojumus.
E. Pastars atzina, ka Latvija ir normatīvisma nomocīta. Viņaprāt, noteikumiem vajadzētu būt vienkāršiem un saprotamiem, lai premjers tos varētu no galvas īsā laikā izstāstīt. Ja būs sarežģītas prasību konstrukcijas, tad tās nekad nebūs efektīvas.
