Saeimā sola atgriezties pie dalītā īpašuma 3
Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti iepazinās ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumiem, cik turpmāk piespiedu kārtā būtu jāmaksā par zemes nomu tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvojamie nami uzcelti uz citiem īpašniekiem piederošas zemes.
4% gadā no zemes kadastrālās vētības
Valdībai iesniegtajos grozījumos likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, paredzēts, ka neatkarīgi no tā, kā tā dēvētie dalītie īpašumi radušies, piespiedu nomas maksas apmērs turpmāk būtu visiem vienots – 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Tādējādi strīdi zemes un ēku īpašnieku starpā par nomas maksas apmēru vairs nebūtu jāizšķir tiesā, kas parasti ilgst gadiem. To noteiktu likumā.
Savukārt jebkādiem zemes īpašnieku prasījumiem tiesā par parādu piedziņu būtu triju gadu noilgums – pašlaik noteikto desmit gadu vietā.
Ar likumu tāpat tiktu noteiktas tiesības ēku īpašniekam būvēties vai ierīkot komunikācijas bez zemes īpašnieka atļaujas. Pašlaik būvēšanās iespējama tikai ar zemes īpašnieka piekrišanu.
Aizvadīto desmit gadu laikā šis būs jau trešais mēģinājums pieregulēt likumos “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” iedibinātās kroplīgās attiecības starp zemes un uz tās uzcelto dzīvojamo namu privātīpašniekiem.
Līdzšinējos zemes īpašnieki apstrīdējuši Satversmes tiesā.
Pašlaik var prasīt cik grib
Pēdējoreiz 2017.gada jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi šajos likumos noteica: ja starp zemes īpašnieku un piespiedu nomniekiem nav panākta cita vienošanās, tad agrāk noteikto 6% vietā no 2018. gada nomas maksu varēs noteikt līdz 5% gadā, no 2019.gada – līdz 4%, bet no 2020.gada – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Bet 2018. gada 12. aprīlī Satversmes tiesa atzina tos par Satversmei neatbilstošiem un par spēkā neesošiem no 2019. gada 1. maija. Iznākumā jau teju gadu piespiedu nomas maksas apmēru valsts neregulē, zemes īpašnieki var pieprasīt to, kādu vien grib.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā gan ir iesniegts Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts, kurš dzīvokļu īpašniekiem dotu tiesības atpirkt zemi no zemes īpašniekiem un kurš tādējādi izbeigtu šo piespiedu nomas absurdu.
Ar šo likumprojektu iedzīvotājiem būtībā piedāvāts no savām kabatām samaksāt par valsts pieļautajām kļūdām.
Dalītā īpašuma izbeigšanai vajagot 10 gadus
Bet arī šis plāns, kā vienreiz un uz visiem laikiem izbeigt šis kroplīgās piespiedu nomas attiecības, Saeimā nekust ne no vietas jau kopš 2016.gada.
Tieslietu ministrs gan atzīst, ka no dalīto īpašumu izbeigšanas idejas pavisam neatsakās. Bet saka, ka dalītā īpašuma izbeigšanai būšot vajadzīgi vismaz desmit gadi.
Pēdējoreiz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par dalītā īpašuma izbeigšanu sprieda 2019.gada 2.aprīlī, no Tieslietu ministrijas saņemdama priekšlikumus, kuri būtībā neatšķiras no šodien iesniegtajiem.
Šodien notikušajā komisijas sēdē Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs atzina, ka dalītā īpašuma problēma ir valsts mākslīgi radīta, mēģinot atjaunot taisnīgumu un īpašuma tiesības uz zemi tās agrākajiem īpašniekiem.
Diemžēl ik gadu šī problēma kļūst arvien smagāka, skarot ap 150 000 Latvijas iedzīvotājus, kuru dzīvojamie nami atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes.
Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts esot iestrēdzis Saeimā nevis tāpēc, ka deputāti un eksperti strādātu slikti vai negribētu neko darīt. Viņaprāt, tas iestrēdzis tāpēc, ka piedāvātais atrisinājuma veids – atpirkt zemi no zemes īpašniekiem – ir utopisks.
Saeimas deputāts Viktors Valainis uzskata, ka piespiedu nomas likme – trīs, četri vai pieci procenti problēmu neatrisina. Viņaprāt, atrisinājums ir dalīto īpašumu izbeigšana, kurai būtu jānotiek ar valsts finanšu atbalstu.
Šodien notikušajā sēdē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti apstiprināja, ka ar dalītā īpašuma izbeigšanas problēmu atsāks nodarboties šī gada februārī.
