Saeimā satraucas par nabadzības problēmām Latvijā, bet risinājumus nepiedāvā 39
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien notika plašas diskusijas par nabadzības problēmas risināšanu Latvijā, tomēr konkrēti priekšlikumi cīņai ar to pagaidām vēl netika virzīti.
Deputāti, dažādu ministriju un organizāciju pārstāvji komisijas sēdē pārrunāja tiesībsarga Jura Jansona vēstuli parlamentam par nabadzības risku valstī.
Jansons arī šodien bija kritisks par situāciju, uzsverot, ka Latvija grimst nabadzībā, jo nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju. Viņš arī neuzskata, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, bet “atsevišķi elementi liecina, ka ceļš uz turieni ved”.
Diskusijas gaitā Jansons arī pauda viedokli, ka “šis nav attīstības scenārijs, par kuru patlaban iet Latvija,” un “mēs atgriežamies kaut kādā marksisma ideoloģijā”.
Tiesībsargs norādīja, ka 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Viņaprāt, pensijai vajadzētu būt ne mazākai par 500 eiro.
Savukārt komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) sacīja, ka jūtas apmulsusi, jo bija gaidījusi, ka tiesībsargs būs izteicis konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tiesībsargs pauda gatavību šajā jautājumā sadarboties ar komisiju, kā arī piebilda, ka tas ir uzdevums valdībai, valdības institūcijām. Barča mudināja tiesībsargu iesniegt konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
Deputāts Andrejs Klementjevs (S) vērsa uzmanību uz to, ka vairākkārt noraidītas iniciatīvas palielināt neapliekamo minimumu pensijām, lai arī liela daļa pensionāru saņem tik zemas pensijas. Viņš arī vaicāja tiesībsarga viedokli, vai neapliekamo minimumu pensijām nebūtu jāpalielina līdz 300 eiro.
Parlamentārietis, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS) sacīja, ka pensionāri ir viena no iedzīvotāju kategorijām, kas vairāk pakļauta nabadzības riskam. Viņš gan uzskata, ka pensionāru prasības ir diezgan pieticīgas Latvijā. Siliņš akcentēja, ka katram cilvēkam ir nepieciešama pieejama veselības aprūpe, mājoklis, uzturs, kā arī iespēja apmierināt minimālās kultūras vajadzības. Viņaprāt, vajag aktīvi strādāt, lai Latvijā tiktu izstrādāts iztikas minimuma patēriņa grozs. Tāpat jādomā, kā palielināt neapliekamo minimumu pensijām, būtiska ir arī valsts finansēta veselības aprūpes sistēma, pauda Siliņš.
Labklājības ministrijas pārstāve Jana Muižniece skaidroja, ka situāciju ietekmē daudzi faktori, piemēram, ēnu ekonomikas augstais īpatsvars, īpašie nodokļu maksāšanas režīmi, mājsaimniecības ar augsto parādu līmeni. Viņa atgādināja par minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, kas vērtēta valdībā, bet kurai nepieciešams ļoti ievērojams finansējums. Līdz gada beigām ministrija piedāvāšot reālistisku plānu šajā jomā.
Deputāti un uzaicinātie eksperti par nabadzības problēmu diskutēja divas stundas, apspriežot dažādus šī jautājuma aspektus. Arī nākamnedēļ, 8.novembrī, komisijā turpinās runāt par līdzīgiem jautājumiem.
